trinīts,
1) s. 
trinīt;2) = trinītis, trinīte 2: trinīta (trijnīta BW. 22621, 2 var.) 
audekliņu BW. 22595, 8 var. 
trinīta audekliņus RKr. XVI, 241. 
linu kre̦kli ar trinīta apakšām; "(pus)vadmalas rats, kas ruodas arvien uz priekšu pa divi paminām blakus minuot" Gramsden;
3)  aus trinītis  oder trinīte  bestehend, gemacht, trinītis oder 
trinīte seiend: 
trinītu audekliņu BW. 22621 var. 
trinītā audekliņa 7327, 2. 
trinītā paldziņā 18485. 
trinītiem palagiem 27530, 1. 
trinītā lupata Etn. I, 94. Ungewiss, ob Subst., oder Adj.: (gen. s.) 
trinīta audekliņa BW. 22621 var.
Avots: ME IV, 
237