Paplašinātā meklēšana

bļaûstîties, bļaûkstîties Dond., -uos, ījuos, n. U. auch bļaustît, freqn. zu bļaut, immer wieder schreien, vielfach aufschreien: negausnieks drīz piedzērās un iesāka bļaustīties JK. V, 19. visi dejuoja un bļaustījās, ka vai visu kruogu apgāztu Dīcm. I, 8.

Avots: ME I, 320

bluôstîties [Drsth.], -uos, -ījuos, trödeln, faulenzen: viņš tik bluostās vien Lub., Smilt. [Vgl. blanstīties.]

Avots: ME I, 319

cĩkstîties, [cîkstîties ² Salis, Ruj., Nigr.], cĩkstêtiês [C.], auch cīkstuoties, kämpfen, ringen: velns aicinājis muļķīti cīkstēties LP. VI, 672; VII, 140. ūdris, bebris cīkstuojās straujupītes maliņā BW. 30592. ir jācīkstās ar grūtumiem GL. [Zu cīties.]

Avots: ME I, 390

làmstîties, - uôs, - ĩjuôs,

1) [lam̂stîtiês ² Bauske], sich reklen, faulenzen
Smilt.: kuo tu tâ lamsties bez darba Druw.;

2) ungeschickt gehen
Druw.;

[3) "sich anschmeicheln":
suns lamstās Warkl. - Zu slav. lomiti "brechen" usw.?]

Avots: ME II, 419

žaĩpstîties (?) Schwitten "sich rekeln".

Avots: ME IV, 787

atvẽrtiês, sich umsehen Livl.; dafür schriftle. atkatîties.

Avots: ME I, 209

bļaukât, -āju, = bļaustîties Spr.

Avots: ME I, 319

knakšinâties BW. 12975 var., = knakstîties.

Avots: ME II, 242

knikstinâtiês, = knakstîties: tu puisīti, knēvelīti, kuo gar mani knikstinies (Var.: knakstinies) BW. 12975 var.

Avots: ME II, 246

ļum̂dêt ² Kand., [Wandsen], ļumêt Grawendahl, -u, -ẽju,

1) schaukeln, wackeln, watscheln (vor Fett), geleeartig sich bewegen:
e̦ze̦rmala ļumd Kand. vērši kâ ļumd vien, cik tre̦kni LP. IV, 82. kundze ļumēt ļumēja aiz branguma [Grünhof, Pampeln], A. XII, 679, cūka tâ nuobaŗuojusies, ka ļum vien [Notk., Schujen, Mar.], Los., Kand., Katzd., Druw. apaļie vaigi ļum vien A. XX,160;

2) wimmeln (von einer grossen Menge):
jūŗa pilna ar zivīm, ka ļumd vien LP. VI, 878. zivis sanākušas, ka ļum [Autz] vien III, 75. Refl. -tiês,

1) stark wackeln (selten):
abi vaigi staigājuot ļumējas vien A. XIII, 457;

[2) ļumêtiês, ausgerenkt werden (von einem Gliede) Salis, Lems. n. U.;

3) ļumêtiês, sich verfehlen,
vilties U.;

4) ļumêtiês rausgleichen"
(?) Allend. n. U. Berneker Wrtb. I, 759 vergleicht serb. ljȕmati "daherschlendern" und le lumstîties].

Avots: ME II, 543

marstîtiês, -uos, ĩjuos,

1) gestikulieren:
burvis izdara kaut kuo ačgārni un pie tam marstās un beržas ar ruokām Etn. visi trīs staigāja ar ruokām pa gaisu mē̦tādamies un marstīdamies A. v. J. 1896, S. 254; [mar̂stîties Fest.] "kājām, ruokām slābani mē̦tāties; neveikli kuo darīt, tūļuoties" Lös. u. Bers. n. Etn. IV, 145; ["niekuoties" Meselau;

2) heucheln, sich anstellen, verstellen
Wid.]

Avots: ME II, 564

nùouošņât, = nùouostît. Refl. -tiês, = nùouostîties: zirgs nuouošņājās, bet neēda.]

Avots: ME II, 880

planstîtiês, U., -uôs, -ĩjuôs, = blandîtiês; vgl. blanstîties.

Avots: ME III, 319

raustîgs,

1) "= dre̦bulîgs": bijis tāds raustīgs pie katra darba Etn. II, 94;

2) schüchtern
(kautrīgs) Ar. Zu raustîties.

Avots: ME III, 489

III rimstîtiês,

1) "weinend, mit stockender Stimme sprechen"
(mit im ² ) Laud., Odsen;

2) "sich beim Essen verschlucken"
Smilten;

3) = rīstîties: suns par daudz pieēdies rim̃stâs N.- Peb.

Avots: ME III, 526

II šàustît ² Lubn., Memelshof, Saikava, = durstît; šaûstît ² Bauske "schnell und flüchtig trakeln". Refl. -tiês,

1) = šaudīties 2: liesmas šaustās Bers., Arrasch; šàustīties ² šurpu, turpu Golg.; hin und her laufen (mit aũ) Salis;

2) = dīdīties Meselau: tie šaustās un bļaustās Plūd. Rakstn. I, 188. iesācis gar žuogiem šaustīties MWM. (vgl. žaustîties). kuo tu te šausties! sagt man zu einem Kinde, das unruhig hin und her läuft und oft hinfällt Erlaa;

3) "sich in eine Sache einmischen"
Wessen.

Avots: ME IV, 8

šļaûstîtiês, arbeitend faulenzen (slaistīties) Bers., Lasd., Saikava, Sessw.; sich wiederholt hinlegen und erheben, sich hin und her drehen Nötk.; šļâustîtiês ² Ogershof, Warkl., sich rekeln; vgl. auch nùošļaustîties.

Avots: ME IV, 68

sukstêtiês (?) Pe̦nkule "= sūkstîties 2".

Avots: ME III, 1118

sukstît,

1) schnüffeln
Jürg., Bers., Lubn., Burtn., Verlorenes suchen U. (unter sakstît): kuo tas suns tur sukstī? Jürg. (oder suksta Grünwald, Kurmene). man pēdiņas sukstīdamas BW. 22054;

2) beriechen:
lapsai arī nedeva ne sukstît Etn. III, 32; "geniessen" Saikava;

3) =sūkstîtiês 2: suksti nu par saviem nedarbiem! Burtn.;

4) "?": ja gribi pārduot, tad ņem septiņus rubļus un ne sukstīt vairāk! Vīt. In den Bedd. 1-2 wohl zu sukît; in der Bed. 4 zu sūkstîties?

Avots: ME III, 1118

svaĩgstîtiês (?) Orellen "= snaigstîties".

Avots: ME III, 1141

švākšêt Morizberg,

1) = švapstîties;

2) verstohlen klatschen.
Vgl. svākšêt.

Avots: ME IV, 114

svãrîtiês, -uôs, -ĩjuôs, = svārstîties, schwanken: braucuot siena ve̦zms svārās uz vienu pusi Ahs. n. RKr. XVII, 55. Nebst li. svoras "ein Gewicht" zu svars.

Avots: ME III, 1144

tinâtiês, -ãjuôs Bers., Schwanb., Warkl., = tiņâties, tîties: ai nāburga stilbakāja, kuo ar mani tinājies! BW. 9322.

Avots: ME IV, 192

I vārstît (li. várstyti "mehrfach einfädeln; mehrfach die Türen öffnen und schliessen") Karls., (mit ā̀r ² ) Kl., -u, -ĩju,

1) reihen, anreihen
U.;

2) flechten, nähen
U.; schlecht (in Eile, mit grossen Stichen u. s. w.) nähen Stenden (mit ãr); "dažādi savērt, sapīt" Wessen: vīzes vārstīt, Bastschuhe flechten U., Bers., Salis, Sessw.; Pasteln mit Schnüren versehen Spr.;

3) vãrstît Frauenb., Orellen, Wolm., (wiederholt) auf- und zumachen; riegeln
U.: nevārsti durvis par velti! Frauenb.; muti vārstīt Ar.;

4) "?": man sāpes vārsta ruoku Wessen. Refl. -tiês, sich (wiederholt) auf- und zumachen:
durvis vārstās. vãrstîties pa durvīm Segew. "wiederholt aus und eingehen". vārstās debesis Neuenb., es wetterleuchtet. Zu vẽrt.

Avots: ME IV, 510

vīkšņuôtîês,

1) s. vikšņîtiês;

2) = vīkstîties 2 (mit î) Nötk.

Avots: ME IV, 638