sũkstît C., Bauske, 
sùkstît 2 Lis., Schwanb., Lubn., Golg., 
= čūpstît,  (mit dem Munde) saugen Wid.: 
adatu dūra pirkstā, kuru tā sāka sūkstīt Por. II, 113. 
Taņa sāka lupināt un sūkstīt vēzi Aps. VI, 14. 
tas skatās, kâ ē̦d cits, un nagus tik sūkst[a] Plūd. Refl. 
-tiês,1) "?": 
ieņēma (mutē) màlku (nuo pudeles) un sūkstījās ilgi Kārstenis;
2)  sich Vorwürfe machen Lis. (mit 
ù 2 ), C., Bauske (mit 
ũ),  sich beklagen (mit 
ũ ) Lieven - Behrsen,  
seufzen U., (mit 
ù 2 ) Kr.: 
"dārgi, dārgi,"Plausis sūkstījās De̦glavs Rīga II, l, 46. 
ļaudis sūkstās un sūdzas, ka gadu desmitiem jāgaiduot uz vietu A. XX, 783. 
viņš sūkstās, ka naudas maku izmetis Lieven - Behrsen. 
nevarē̦tu ne brēkt, ne sūkstīties Balt. Vēstn. 1901, No 81 (Feuill.). 
Jānītis lai tagad vēl sūkstās par tuo MWM. XI, 267. 
šī nesūkstās ne˙kuo LP. V, 210. 
kas mierīgi sūkstījās un kasījās aiz auss Zeif. llI, 2, 258. 
sūkstît zu sùkt; sūkstîtiês 2 nach Bezzenberger BB. XII, 241 zu sūdzêt, wie aber das synonyme sūkâtiês wahrscheinlich zu sũkât gehört, so dürfte auch sūkstītiês 2 eher zu sūkstît  "saugen" gehören.Avots: ME III, 
1131, 
1132