čuknīt
čuknît, -u od. -īju, stochern, schüren [Ronneb., Smilt.], Mar. n. RKr. XV, 111: pačuknī malku krāsnī, lai labāk de̦g.
Avots: ME I, 418
Avots: ME I, 418
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'lai labāk de̦g' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'lai labāk de̦g' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (8)
kužināt
II kužinât, tr.,
1) aufschütteln, leicht schütteln, aufrütteln, weicher machen:
[ugunskuru kužina, lai labāk de̦g. ja tik kužina, tad jau ar kas iznāk Wessen.] kužinu drusku manu gultas maisu; tik ciets tapis, ka vai sānus berž [Dunika], Stockm. n. Etn. II, 113; N. - Bartau n. Etn. I, 154. taisītājas tagad ņe̦mas labi kužināt (gultu) RKr. XVI, 176. [nekužināts stāv darbs Latg. 1.];
2) wühlen, auslesen, Essbares aussuchen:
paber cūkam časkas, lai viņas kužina Stockm. n. Etn. II, 113; [
3) auseinanderstreuen:
sūdus kužināt ārduot Für. I];
4) kitzeln:
kaut kas man kužina aiz apkakles Gr. - Sessau. kas tur man pie auss kužina Grünw. Refl. -tiês, wühlen: bē̦rni kužinājas pa sienu. vistas kužinājas smiltīs Oknist. [(zemnieks) jau sāk kužināties ap saviem pavasaŗa darba rīkiem Latg. 1922, VIII, 2.]
Avots: ME II, 331
1) aufschütteln, leicht schütteln, aufrütteln, weicher machen:
[ugunskuru kužina, lai labāk de̦g. ja tik kužina, tad jau ar kas iznāk Wessen.] kužinu drusku manu gultas maisu; tik ciets tapis, ka vai sānus berž [Dunika], Stockm. n. Etn. II, 113; N. - Bartau n. Etn. I, 154. taisītājas tagad ņe̦mas labi kužināt (gultu) RKr. XVI, 176. [nekužināts stāv darbs Latg. 1.];
2) wühlen, auslesen, Essbares aussuchen:
paber cūkam časkas, lai viņas kužina Stockm. n. Etn. II, 113; [
3) auseinanderstreuen:
sūdus kužināt ārduot Für. I];
4) kitzeln:
kaut kas man kužina aiz apkakles Gr. - Sessau. kas tur man pie auss kužina Grünw. Refl. -tiês, wühlen: bē̦rni kužinājas pa sienu. vistas kužinājas smiltīs Oknist. [(zemnieks) jau sāk kužināties ap saviem pavasaŗa darba rīkiem Latg. 1922, VIII, 2.]
Avots: ME II, 331
pieurķēt
pìeurķêt, mit der Ofengabel hinanstossen: p. pagales citu pie citas, lai labāk de̦g N.-Peb.
Avots: ME III, 307
Avots: ME III, 307
sačamarēt
sačamarêt "kuopā sačamdīt" Nötk.; "savilkt čumurā; nekārtīgi savīstīt" Lennew.; "saburzīt (piem. papīru)" Schibbenhof; "satīt, sarežģīt (piem. dziju)" Mar.; "sajaukt (ūdeni)" A.-Schwanb., Ramelshof; nachlässig zusammenstellen: s. aizgaldu Jürg.; nachlässig zusammenflicken Erwalen; "sarušināt uogles un malku, lai labāk de̦g" Festen; "in Trauben wachsen (von Haselnüssen)" Vank. Refl. -tiês N.-Peb., = sarežģītiês, sich verwickeln : dzija tinuot sačamarējusies.
Avots: ME III, 604
Avots: ME III, 604
sačukāt
sačuksnīt
saurdīt
sa-urdît,
1) zusammenschüren:
s. malkas pagales, lai labāk de̦g Jürg.;
2) aufwühlen:
s. skudru pūzni Dunika; durcheinander mischen, verwirren: s. tīklus Saikava;
3) aufwecken:
s. bē̦rnus augšā PS.;
4) anspornen, aufmuntern:
s. ļaudis uz darbu Wolmarshof;
5) aufwiegeln, aufhetzen:
angļi saurdīja turkus pret krieviem Nigr.
Avots: ME III, 774
1) zusammenschüren:
s. malkas pagales, lai labāk de̦g Jürg.;
2) aufwühlen:
s. skudru pūzni Dunika; durcheinander mischen, verwirren: s. tīklus Saikava;
3) aufwecken:
s. bē̦rnus augšā PS.;
4) anspornen, aufmuntern:
s. ļaudis uz darbu Wolmarshof;
5) aufwiegeln, aufhetzen:
angļi saurdīja turkus pret krieviem Nigr.
Avots: ME III, 774
uzbikstīt
uzbikstît,
1) (von neuem) schüren
(perfektiv): uzbikstīt uogles, lai labāk de̦g;
2) aufwiegeln, (zu etw.) ermuntern:
uzbikstīt uz naidu.
Avots: ME IV, 317
1) (von neuem) schüren
(perfektiv): uzbikstīt uogles, lai labāk de̦g;
2) aufwiegeln, (zu etw.) ermuntern:
uzbikstīt uz naidu.
Avots: ME IV, 317