šũpulis Autz (daneben der Loc. s. 
šũplī), Bauske (daneben der Gen. s. 
šũpļa), C., Salis, Salisb., Stend., Wolm., 
šùpulis 2 Schwanb., 
šūpulis U., Mag. XIII, 2, 68, 
šùpelis 2 Zaļmuiža n. Latv. Saule 1924, S. 168, 
šùpuolis 2 Bers., Gr.-Buschh., Kl., Lös., Meiran, 
šūpuolis U., Pas. IV, 271 (aus Ruj.), 
šũpuols Ugalen n. FBR. VII, 18, 
šũplis Bershof, Kand., Karls., Salisb., Selg., Siuxt, Wandsen, 
šūplis U., 
šūp-n-,  die Wiege: es vēl biju šūpelī Pas. IV, 321. 
krija šūts šūpulis Mag. XX, 2, 87. 
ja tautiņš mās[a]s pras[a], mās[a] maģ[a] šūpenē; ja tautiņam ze̦lta naud[a], ņem ar visu šūpeniņ[u]! BW. 14510, 2. 
šūpuļa gulta LP. I, 184. 
šūpļa ratuos iesēdinās Apsk. v. J. 1903, S. 660.
Avots: ME IV, 
110