svîdêt Arrasch, C., Golg., Jürg., Lis., Kl., Kr., Sessw., (mit 
î 2 ) Bauske, 
-ẽju, svîdinât C., Jürg., (mit 
î 2 Dond., Dunika, Ruj., Salis, Selg., Widdrisch, tr., fakt. zu 
svîst,  schwitzen machen (svīdēt) Biel. n. U.,  
in Schweiss treiben: laime svīdē kumeliņu (Var.: 
zirgus nuosviedrēja) BW. 6629, 2 (ähnlich: 8945 var.; 12309; 22438 var.). 
augsti kalni, smags ve̦zums svīdē manus kumeliņus; tīri rudzi, smagas dzirnas svīdē mūsu malējiņas BW. 7945 (aus Lettihn). 
kumeliņu... svīdināšu (Var.: 
sviedruoju) 14712, 2. 
saules svīdējuošās tveicēs R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 175. Dazu das nomen agentis 
svīdē̦tājs, in der Verbind. 
svīdē̦tāju zâles,  Schwitzmittel: ļaudis lietuo avenes ar tēju par svīdē̦tāju zâlēm Pūrs III, 37. - Refl. 
svîdêtiês Lis., 
svīdinâtiês Ar.,  
sich in Schweiss treiben Ar.,  
(vor lauter Arbeit) schwitzen: ir diezgan kuo svīdēties,  da gibt es genug zu arbeiten Kaudz. 
bija dažreiz kuo svīdēties Saul. I, 97.
Avots: ME III, 
1162