stãdît C., Ronneb., AP., Karls., Ruj., Salis, Lin., Iw., Dunika, 
stàdĩt Serbigal, 
stàdît 2 Kl., Lös., Nerft, 
stâdît Preili, 
-u, -ĩju, tr., fakt. zu 
stât,1)  stellen, setzen U.;
2)  pflanzen (mit 
ã ) Wolm. u. a., (mit 
â ) Warkh., Gr. - Buschhof; 
kuokus, puķes, kāpuostus, kartupeļus;3) linus stādīt C., 
 Flachs zum Bleichen auf dem Felde ausbreiten; stādītiem liniem nav dabūjamas tik tīras galvas, kâ izlaistîem Vīt. 26;
4)  (bei einer Arbeit) anstellen, anordnen; darbiniekus stādīdama (Var.; 
rēdīdama) BW. 22637, 5. 
arājiņus stādīdams 29498. 
māte puiku izmācīja pieguļā stādīdama 30144, 10. 
nakti vežu līgaviņu; dienu vest nepatapu, kungi stāda druviņā RKr. XVI, 169;
5) taut(iņ)ās stādīt,  (jem.) verheiraten (im VL.); 
stāsti, māte, mun dziesmiņu, tautiņās stādīdama (Var.; 
vadīdama)! BW. 17357 
2  3;
6) bakas stādīt,  gegen Blattern impfen; stādīja bakas... iedzīvuotājiem, kam pēdējuo sešu gadu laikā nebija bakas stādītas Janš. Bandavā I, 138;
7)  anhalten, zum Stehen bringen; stàdīt 2 zirgus Golg. Refl. 
-tiês,  sich stellen; viss, kas vien priekš acīm stādās St. n. Plūd. Llv. II,184. - Subst. 
stādîšana,  das Stellen, Setzen, Pflanzen; stādîšanâs,  das Sichstellen; stādĩjums,  das einmalige Stellen, Setzen, Pflanzen; das Gestellte, Gepflanzte; stādîtãjs,  wer stellt, setzt, pflanzt.Avots: ME III, 
1050