spundains
spuñdaîns, Adjektiv zur Bezeichnung einer gewisseh Webart mit Vierecken: aude̦kli e̦suot ... spundaini, mizlaini ..., austi pēc daž˙dažādiem raudzekņiem Janš. Dzimtene 2 III, 261; zu pundīši 2?
Avots: ME III, 1029
Avots: ME III, 1029
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'spuñda' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'spuñda' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (2)
spunde
spuñde Wolm., Ronneb., AP., Ekau, Grünwald, spùnde 2 Prl., Lös., spuñda Serbigal, Salis, spùnda 2 Nerft, spuñds Līn., Iw., Dunika,
1) spunde U:, Bielenstein Holzb. 323, spunda Manz. Lettus, spunds Wid., das Spundloch, der Spund:
Sprw. acis kâ spundes (von hervorstehenden Augen) Birk. Sakāmv. 32. vai tu biji mucā audzis, vai pa spundu ēdināts? BW. 13148; ein Loch: drebei izplêst spùndi 2 Gr.Buschhof;
2) spunde Bielenstein Holzb. 323, Dr., spunds Nigr., der Spundstöpsel:
braucuot dujdubenim izkrita spunds, izlija putra Nigr. Sprw.: ze̦ms, re̦sns kâ spunde Birk. Sakāmv. 32;
3) spuñdīte, ein (spundstöpselförmiger) Knappkäse
Drosth. Nebst estn. punn "Spund" aus dem Deutschen.
Avots: ME III, 1029
1) spunde U:, Bielenstein Holzb. 323, spunda Manz. Lettus, spunds Wid., das Spundloch, der Spund:
Sprw. acis kâ spundes (von hervorstehenden Augen) Birk. Sakāmv. 32. vai tu biji mucā audzis, vai pa spundu ēdināts? BW. 13148; ein Loch: drebei izplêst spùndi 2 Gr.Buschhof;
2) spunde Bielenstein Holzb. 323, Dr., spunds Nigr., der Spundstöpsel:
braucuot dujdubenim izkrita spunds, izlija putra Nigr. Sprw.: ze̦ms, re̦sns kâ spunde Birk. Sakāmv. 32;
3) spuñdīte, ein (spundstöpselförmiger) Knappkäse
Drosth. Nebst estn. punn "Spund" aus dem Deutschen.
Avots: ME III, 1029
spunds
spunds,
1): auch Kal., OB., Pussen; es pie spunda klausījuos BW. 19701 var.; ‡
4) spuñda spannis Frauenb., = duidubenis.
Avots: EH II, 564
1): auch Kal., OB., Pussen; es pie spunda klausījuos BW. 19701 var.; ‡
4) spuñda spannis Frauenb., = duidubenis.
Avots: EH II, 564