I spãre, die Sparre, der Sparrbalken: spāres celt (aufrichten) Br. 489, Grünhof; vēja spāres, die Sparrbalken an der Aussenseite des Giebels, die die Balken des Giebels zusammenhalten B. Vēstn. Aus mnd. spare.

Avots: ME III, 987

I spãre: dieva dē̦ls pirti dara, ze̦lta spāres spārē̦dams BW. 33844, 1. zīle dzied staļļa spāres galiņā 1036; 13948. uz ustabas, aiz spārītes Tdz. 59097, 5.

Avots: EH II, 547

II spãre Līn., Sassm., Karls., Dond., spāre Aufz, Bremse U., Karls., Dond., Kl., Wasserjungfer, Libelle Sassm. (plekšu sp.), (mit ã) Dunika, Siuxt, Bershof, Nigr., Grünh., Behnen, Ruj., Jürg., Zögenhof, (mit à ² ) Selsau, Bers.: nemuocīs dunduri, spāres tavus luopiņus LP. V, 1. pavasari spāres skrien ap luopiem un tuos tramda Dond. nu rūc kâ spāres JIgRKr. III, 5. piecas spāres nuome̦tušās uz spāres gala Nigr. Zu spārs II.

Avots: ME III, 987

II spãre: auch Salis, (mit ā ) Hofzumberge n. BielU.: silā mani uodi ēda, spāres sila maliņā BW. 30668. lejā mušas, lejā spāres, lejā sīki knaušelīši 16889, 1.

Avots: EH II, 547

III spāre, Zope (abramis ballerus), zu erschliesseu (wegen li. spõrė dass.) aus spare RKr. IX, 94 (woher vermutlich spare Konv. ² 2320 entnommen ist).

Avots: ME III, 987