I sviêst: 
sievietes ... svieda (= ģērba) tuos (scil.: 
brunčus) nuost Janš. Nīca 33. 
svied acis  (schau schnell hin), i[r] redzēsi! Auleja. 
divi stakanus (alkohola) sviede  (trank), i[r] piedzēries ebenda. Refl. 
-tiês,2): cik viegli dzīvuot sviežas  (wie leicht sich's leben lässt) Fausts (1936), 144;
3): tâ šūpājuot laiva sviežas (= gāžas) aplīk Saikava; ‡
4)  um die Wette werfen Saikava u. a.: 
uzaicinājis puisi s. Pas. XI, 77; ‡
5) = šūpatiês Warkl.: 
nevaru augsti s.: galva reibst; ‡
6)  anziehen, umnehmen (ein Kleidungsstück) Auleja: 
sviežuos kaidu skareņu i[r] nuoiemu da baznīcai; ‡
7)  plötzlich (in einer andern Richtung) zu laufen od. schnell zu gehen anfangen: zirgs tīri labi gāja pa vagu, bet sabaidījies sviedēs uz uotru pusi Kaltenbr., Saikava; ‡
8) s. (kam) klāt,  sich anzufreunden versuchen: s. klāt tai uotrai Janš. Līgava I, 56. 
sviežuoties viņam par draugu Dzimtene V, 215. 
Miķelis nu ir atkal sviedies pie Aijas Jauns. Raksti III, 91. Subst. 
sviêdums: pa tam šautru sviedumam BW. 13250, 6. 
par šautriņa sviedumiņu 33844. Subst. 
sviêdējs: svieżat mani, sviedējiņi! BW. 32285 var.
Avots: EH II, 
620, 
621