sariezt,  
sträuben: sariêzti mati BW. 20164, I. 
kaķis..., kâ tik pamana suni, sariež spalvu, izlaiž nagus Pas. I, 312 (aus Bolwen). Refl. 
-tiês,1)  sich beim Gedrehtwerden anhäufen: pe̦lus, smiltis sariêžas 2 kuopā, gubā MSiI.;
2)  sich werfen, sich ausbeugen Lennew.  
sich seitwärts neigen: siena ve̦zums ir sariêzies (sašķiebies) uz vienu pusi; sē̦ta sariezusies Laud. 
dēlis sariêzies Golg. 
vannai dēlīši sariezušies (briestuot sašķiebušies) Lennew. 
viņa zuobi bija melnīgsnēji un sariezušies Blaum., Druw., (mit 
iê) Fehsen, Stomersee. 
grāmatām vāki saulē sariežas Druw.;
3)  sich sträuben: mati sariezušies Lettg. 
gaiļi sariezušies viens pret uotru N. - Laitzen.
Avots: ME III, 
719