rīcags
rīcags, rìcāgs 2 Kr., Kl., Lis., Golg., Kreuzb., ricāks 2 Nerft; auch rīce̦gs U.,  ein dickes Tau U.,  das Ziehseil am Floss Bielenstein Holzb. 625, Aahof: caur re̦snu drāšu rīcagu žuogiem Izglītība 181. pluosta piesiešanai . . . lietuo rīcagu Etn. IV, 61. zē̦ns pievilkās ar ķeksi pie tilta un apmeta rīcagu ap stabu Jauns. In Sessw. sei rìcugs 2 ein gewisser Teil vom Pferdegespann.
Avots: ME III, 535
Avots: ME III, 535