paluncēt
paluncêt, palùncinât, tr., intr.,  wedeln: mopsis paluncēja ar strupuo asti MWM. VI, 883. Refl. - tiês,  fuchsschwänzen: nevajaga paze̦muoties, paluncināties katra priekšā Saul.
Avots: ME III, 63
Avots: ME III, 63
'palùncinât' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: