pārvarēt
pãrvarêt, pārvārêt [Manz. Lettus, pãrvãrêt Salis], tr.,  über-, bewältigen, überwinden, bezwingen: ienaidniekus, šķēršļus. beidzuot miegs pārvarējis LP. IV, 120. [uguns viņu miesas nebij pārvarējis Glück Daniel 3, 27]. Refl. -tiês,  sich bezwingen, sich überwinden: es nevarēju pārvarēties, man vajadzēja pruojām pie viņas Rainis. Subst. pãrvarẽjums,  die Überwindung; pãrvarêšana,  das Überwältigen, Uberwinden; pãrvarê̦tãjs,  der Uberwinder.
Avots: ME III, 185, 186
Avots: ME III, 185, 186