iekārta
iekā̀rta, die EInrichtung: ārēja iekārta Stari II, 966. uzturēt mūžu pārdzīvuojušas iekārtas MWM. v. J. 1908, S. 1. ve̦cā dzīves iekārta tiks nuoārdīta Jans.
Avots: ME II, 27
Avots: ME II, 27
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nuoārdīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nuoārdīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (6)
noērsināt
nojaukt
nùojàukt,
1): n. (nuoārdīt) cimdam pirkstus Kaltenbr. Refl. -tiês,
1): dzijs bij aizme̦tusēs aiz krūma, un tâ bij staigājuot nuojaucies viss šā rīta adījums Saikava; ‡
2) "netīrs nuovārtīties" Seyershof: renstelē nuojaucies slapjš līdz vidučam; ‡
3) = nuokulties (?) Saikava: visu dienu n. pa tirgu. kad tiksi par mācekli pie mūrnieka, tad gan nuojauksies ir stīvs palikdams.
Avots: EH II, 49
1): n. (nuoārdīt) cimdam pirkstus Kaltenbr. Refl. -tiês,
1): dzijs bij aizme̦tusēs aiz krūma, un tâ bij staigājuot nuojaucies viss šā rīta adījums Saikava; ‡
2) "netīrs nuovārtīties" Seyershof: renstelē nuojaucies slapjš līdz vidučam; ‡
3) = nuokulties (?) Saikava: visu dienu n. pa tirgu. kad tiksi par mācekli pie mūrnieka, tad gan nuojauksies ir stīvs palikdams.
Avots: EH II, 49
nokārnīt
nùokārnît,
1) ["piemē̦tāt" Karkel; wühlend od. scharrend besudeln
Kursiten, Ermas, Nerft]: ja neturēsi acis vaļā, tad jau tevi nuokārnīs apkārt un apkārt De̦glavas Rīga I, 24. [nuokārnījis visu siênu dubļiem Lennew. kurmis nuokārnījis pļavu N. - Peb.;
2) wühlend od. scharrend (auch: schleuderd) herunterschaffen:
nenuokārni zemē drēbes! Neu - Wohlfahrt, Burtn. nuokārnījis visu sìenu nuo kūtsaugšas Alswig, Ermes, Lennew.;
3) "absäubern"
Naud., Kalleten, Preekuln, Grünh., Autz: jānuokārna aitu zarnas Grünwald;
4) "die Sahne abnehmen"(?)
Vank.;
5) "nuoārdīt, nuoplēst"
Ipiķi: vē̦tra nuokārnīja jumtu Nötk.; "nuojaukt" Neu- Wohlfahrt, Plm., Drobbusch, Meselau. Refl. - tiês, sich mit Mist besudeln Nerft. - Subst. nùokārnĩjums "ein von Hümpeln, Baumstümpfen und Steinen gereinigter Platz" Pabbasch.]
Avots: ME II, 796
1) ["piemē̦tāt" Karkel; wühlend od. scharrend besudeln
Kursiten, Ermas, Nerft]: ja neturēsi acis vaļā, tad jau tevi nuokārnīs apkārt un apkārt De̦glavas Rīga I, 24. [nuokārnījis visu siênu dubļiem Lennew. kurmis nuokārnījis pļavu N. - Peb.;
2) wühlend od. scharrend (auch: schleuderd) herunterschaffen:
nenuokārni zemē drēbes! Neu - Wohlfahrt, Burtn. nuokārnījis visu sìenu nuo kūtsaugšas Alswig, Ermes, Lennew.;
3) "absäubern"
Naud., Kalleten, Preekuln, Grünh., Autz: jānuokārna aitu zarnas Grünwald;
4) "die Sahne abnehmen"(?)
Vank.;
5) "nuoārdīt, nuoplēst"
Ipiķi: vē̦tra nuokārnīja jumtu Nötk.; "nuojaukt" Neu- Wohlfahrt, Plm., Drobbusch, Meselau. Refl. - tiês, sich mit Mist besudeln Nerft. - Subst. nùokārnĩjums "ein von Hümpeln, Baumstümpfen und Steinen gereinigter Platz" Pabbasch.]
Avots: ME II, 796
pamats
pamats, [li. pamatas], auch pamata (li. pamatà) BW. 9407, 3715, [Manz.],
1) der Grund, das Fundament:
skalam ģeld tā priedīte, ne istabas pamatam BW. 3141; pamatus od. pamatu likt, den Grund legen. māja nuode̦guse līdz pašiem pamatiem od. līdz pamatam, das Haus ist bis auf den Grund niedergebrannt Etn. I, 98; 103. pili līdz pamatam nuoārdīt, pilsē̦tu līdz pamatam izpuostīt. kalns nuodre̦b līdz pamatam LP. IV, 141. visa zeme nuodārdējuse un nuodimdējuse līdz pašiem pamatiem Etn. II, 180, auch pamatuos. [pirms vēl pasaules pamāta likta kļuva Manz. Post. II, 31;
2) pamats U., der Grundbalken.]
Zu pamest.
Avots: ME III, 67
1) der Grund, das Fundament:
skalam ģeld tā priedīte, ne istabas pamatam BW. 3141; pamatus od. pamatu likt, den Grund legen. māja nuode̦guse līdz pašiem pamatiem od. līdz pamatam, das Haus ist bis auf den Grund niedergebrannt Etn. I, 98; 103. pili līdz pamatam nuoārdīt, pilsē̦tu līdz pamatam izpuostīt. kalns nuodre̦b līdz pamatam LP. IV, 141. visa zeme nuodārdējuse un nuodimdējuse līdz pašiem pamatiem Etn. II, 180, auch pamatuos. [pirms vēl pasaules pamāta likta kļuva Manz. Post. II, 31;
2) pamats U., der Grundbalken.]
Zu pamest.
Avots: ME III, 67
tilts
til̃ts (li. tìl̂tas "Brücke"),
1) die Brücke:
par til̂tu lē̦nām! Etn. II, 43 od. pamaz par tiltu! LP. V, 217, langsam über die Brücke! buku tilts, die Jochbrücke Brasche. cikstu od. rungu t., die Knüppelbrücke Bielenstein Holzb. 715. tiltu nuoārdīt, nuogāzt, eine Brücke abwerfen Br. tiltuos iet, zum Brücken und Wegbau gehen L., U.; tiltu kungs St. "Brückenrevisor";
2) Demin. tìltiņš 2 Romershof n. FBR. VIII, 98 "lievenis". Wohl zur Wurzel von tale II, s. Büga KSn. 1, 262, Trautmann Wrtb. 321, Leskien Abl. 349 und 422, Persson IFA. XII, 17, Loewenthal AfslPh. XXXVII, 385.
Avots: ME IV, 189, 190
1) die Brücke:
par til̂tu lē̦nām! Etn. II, 43 od. pamaz par tiltu! LP. V, 217, langsam über die Brücke! buku tilts, die Jochbrücke Brasche. cikstu od. rungu t., die Knüppelbrücke Bielenstein Holzb. 715. tiltu nuoārdīt, nuogāzt, eine Brücke abwerfen Br. tiltuos iet, zum Brücken und Wegbau gehen L., U.; tiltu kungs St. "Brückenrevisor";
2) Demin. tìltiņš 2 Romershof n. FBR. VIII, 98 "lievenis". Wohl zur Wurzel von tale II, s. Büga KSn. 1, 262, Trautmann Wrtb. 321, Leskien Abl. 349 und 422, Persson IFA. XII, 17, Loewenthal AfslPh. XXXVII, 385.
Avots: ME IV, 189, 190