apmuldēt
‡ apmuldêt Spr., närrisch (dämlich) werden. Refl. -tiês, ‡
2) sich verirren:
pa mežu iedams, tikkuo neapmuldējuos Dond.
Avots: EH I, 103
2) sich verirren:
pa mežu iedams, tikkuo neapmuldējuos Dond.
Avots: EH I, 103
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'muldêt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'muldêt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (8)
izmuldēt
izmuldêt (unter izmùldêtiês): zur Genüge schwärmen: pēc tādas izžūpuotas un izmuldē̦tas nakts Dünsb. Piķis un Stintis 50.
Avots: EH I, 467
Avots: EH I, 467
nomuldēt
nùomuldêt, 1): mēs gaidām, gaidām, - ne˙kā; līdz pusnaktij nuomuldējām Jauns. Raksti III,103. bē̦rns naktī labi negulēja, ... un kad nakts bij nuomulde̦ta, dienā kājas pinās staigājuot Jauns. Augšz. 99; ‡
2) n. miegu, vom Schlafen irgendwie abgehalten werden:
izgulējis naktī nuomuldē̦tuo miegu Jauns. Jaun. Ziņas 1937, № 234; ‡
3) = nùomaldîtiês Linden in Kurl.: nuomuldējis nuo ceļa Pas. XIV, 95. staigājis, kamē̦r nuomuldējis nuo citim X, 253; ‡
4) eine Zeitlang Unsinn erzählen
Vank.: kuo nu atkal nuomuldēji visu laiku?
Avots: EH II, 70
2) n. miegu, vom Schlafen irgendwie abgehalten werden:
izgulējis naktī nuomuldē̦tuo miegu Jauns. Jaun. Ziņas 1937, № 234; ‡
3) = nùomaldîtiês Linden in Kurl.: nuomuldējis nuo ceļa Pas. XIV, 95. staigājis, kamē̦r nuomuldējis nuo citim X, 253; ‡
4) eine Zeitlang Unsinn erzählen
Vank.: kuo nu atkal nuomuldēji visu laiku?
Avots: EH II, 70
nomuldēt
pamuldēt
pamuldêt: p. ceļu, vom Wege abkommen, auf einen Irrweg geraten: krusttē̦vs naktī bija ... dzēris, tāpēc varēja ... p. ceļu Jauns. Augšz. 136. kad sniegs nuogāja, viņu atrada ceļu pamuldējušu un nuosalušu ders. Jaun. Ziņas 1939, № 41.
Avots: EH II, 158
Avots: EH II, 158
pamuldēt
piemuldēt
piemuldēt
pìemuldêt, vollschwatzen: piekliedza un piemuldēja viņam ausis A. XXI, 256. teteris piemuldējis mednim galvu A. XX, 145.
Avots: ME III, 274
Avots: ME III, 274
Šķirkļa skaidrojumā (9)
apmuldīties
izmuldēties
izmùldêties C., sich abquälen: izmuldējuos tīri par velti PS. Dazu wohl auch izmuldêt BW. 10826: saiminieka dēliņam izmuldējusi līgaviņa BW. 10826. [izmuldēt(ies) U., zur Genüge schwärmen, sich herumtreiben.]
Avots: ME I, 774
Avots: ME I, 774
mudas
mudas Windau, Dond., mudi,
1) [auch der Sing.], der Seetang, verfaultes
2) mudu vilcējs, jem., der verschiedenen Kram anhäuft, ein unsauberer Mensch
Dond.;
3) muldi, das Eingeweide geschlachteter Tiere; der Herzschlag [?]
Sess. [In der Bed. 1 von Stokes 500 u. a. nebst muldêt II zu gr μύδος "Nässe, Fäulnis", schwed. dial. muta "staubregnen", air. muad, ai. mudira-ḥ "Wolke" gestellt; aber wegen der genauen Übereinstimmung in der Bed. wohl eher nach Thomsen Beröringer 269 f. entehnt aus liv. muda "Seetang" resp. estn. muda "Meerauswurf", mere muda "Tang".]
Avots: ME II, 658
1) [auch der Sing.], der Seetang, verfaultes
2) mudu vilcējs, jem., der verschiedenen Kram anhäuft, ein unsauberer Mensch
Dond.;
3) muldi, das Eingeweide geschlachteter Tiere; der Herzschlag [?]
Sess. [In der Bed. 1 von Stokes 500 u. a. nebst muldêt II zu gr μύδος "Nässe, Fäulnis", schwed. dial. muta "staubregnen", air. muad, ai. mudira-ḥ "Wolke" gestellt; aber wegen der genauen Übereinstimmung in der Bed. wohl eher nach Thomsen Beröringer 269 f. entehnt aus liv. muda "Seetang" resp. estn. muda "Meerauswurf", mere muda "Tang".]
Avots: ME II, 658
mulst
mùlst [PS., C., mùlst 2 Kl.], -stu, -su, intr.,
1) herumirren, schweifen:
man duomas ap vienu tik vienīgi mulst Asp. cik ilgi viņas li gaidās mulst? Skalbe;
2) sich verwirren, verwirrt, konfus werden:
bet tad man acis reibst, prāts mulst Egl. nemulsti vien, mans prāts! Rainis. Refl. -tiês, herumirren, sich verwirren: kad tumsā prāti mulstas Krūza. [Vgl. melst und muldêt.]
Avots: ME II, 665
1) herumirren, schweifen:
man duomas ap vienu tik vienīgi mulst Asp. cik ilgi viņas li gaidās mulst? Skalbe;
2) sich verwirren, verwirrt, konfus werden:
bet tad man acis reibst, prāts mulst Egl. nemulsti vien, mans prāts! Rainis. Refl. -tiês, herumirren, sich verwirren: kad tumsā prāti mulstas Krūza. [Vgl. melst und muldêt.]
Avots: ME II, 665
mulstīt
murdekls
murdēt
mùrdêt Smilt., [mùrdêt 2 Kl.], mur̂dêt C., [Kr., Kreuzb., Prl., Fest.], mur̃dêt Kand., -u, -ẽju [Pixtern], intr.,
1) knurren, brummen, faseln, murren
[Zaļmuiža], Spr., [mur̃fêt Ruj.]: viņi vienmē̦r murd un rūc Vīt. murdēja apjaucis kaut kuo pratī A. XII, 749. tarkšķ un murd cauru dienu it kâ vaļas ļaudis Alm. murdēja padebesis liesmaini karsts Egl.; ["undeutlich sprechen" Wessen];
2) sprudeln
[Kreuzb., ur̃dêt Jürg., Schujen, mur̂dêt C.], rieseln, brodeln Serb.: muca te̦k murdē̦dama BW. 26239. e̦ze̦rs vārījies, murdējis visu dienu LP. VII, 479. nuo turienes nācis ūdens murdē̦dams laukā LP. VI, 302. [akmens murdē̦dams (ar truoksni burbuļus me̦zdams) nuogāja ūdenim dibe̦nā Nötk.] asinis nāca nuo de̦guna murdē̦damas Ramk., Plm.;
3) phantasieren (= murguot) [Kreuzb.];
4) durch die Massenhaftigkeit ein Geräusch erheben, wimmeln
[AP.]: viss e̦ze̦rs murd vien nuo zivīm Wolm. arī kungu bijis, ka murd vien Alm. Refl. -tiês, nicht schlafen, schlaflos, in Phantasien die Zeit zubringen: puisis, visu nakti izmurdējies pa kāzām, grib gulēt Dond. [In der Bed. 1 Reimwort zu ņurdêt (vgl. auch murmêt); in der Bed. 2 (Reimwort zu burdêt) auch Bezzenberger BB. XXVII, 152 zu li. murdýnas, "eine quellige Stelle"; in der Bed. 3 vielleicht aus murguôt und muldêt kontaminiert.]
Avots: ME II, 668
1) knurren, brummen, faseln, murren
[Zaļmuiža], Spr., [mur̃fêt Ruj.]: viņi vienmē̦r murd un rūc Vīt. murdēja apjaucis kaut kuo pratī A. XII, 749. tarkšķ un murd cauru dienu it kâ vaļas ļaudis Alm. murdēja padebesis liesmaini karsts Egl.; ["undeutlich sprechen" Wessen];
2) sprudeln
[Kreuzb., ur̃dêt Jürg., Schujen, mur̂dêt C.], rieseln, brodeln Serb.: muca te̦k murdē̦dama BW. 26239. e̦ze̦rs vārījies, murdējis visu dienu LP. VII, 479. nuo turienes nācis ūdens murdē̦dams laukā LP. VI, 302. [akmens murdē̦dams (ar truoksni burbuļus me̦zdams) nuogāja ūdenim dibe̦nā Nötk.] asinis nāca nuo de̦guna murdē̦damas Ramk., Plm.;
3) phantasieren (= murguot) [Kreuzb.];
4) durch die Massenhaftigkeit ein Geräusch erheben, wimmeln
[AP.]: viss e̦ze̦rs murd vien nuo zivīm Wolm. arī kungu bijis, ka murd vien Alm. Refl. -tiês, nicht schlafen, schlaflos, in Phantasien die Zeit zubringen: puisis, visu nakti izmurdējies pa kāzām, grib gulēt Dond. [In der Bed. 1 Reimwort zu ņurdêt (vgl. auch murmêt); in der Bed. 2 (Reimwort zu burdêt) auch Bezzenberger BB. XXVII, 152 zu li. murdýnas, "eine quellige Stelle"; in der Bed. 3 vielleicht aus murguôt und muldêt kontaminiert.]
Avots: ME II, 668