Paplašinātā meklēšana

àizklîdinât, fact. von àizklîst, zerstreuen, verjagen, vertreiben: aizkl. prātuojumus Pūrs. III, 104. un aizies gadi un arvien tālāk tie mūs aizklīdinās Vēr. II, 686.

Avots: ME I, 32

‡ àizslîdinât,

1) = ‡ àizslidinât;

2) hingleiten machen:
a. laivu pa kuokiem līdz ūdenim Salis.

Avots: EH I, 49

‡ atslîdinâtiês, auf dem Eise hergleiten (ohne Schlittschuhe) Bauske.

Avots: EH I, 168

blîdinât ² , [dick werden lassen, auffüttern]: tam vis sieciņu nav, kuo zirgus blīdināt Duomas IV, 236. [Vgl. blîst.]

Avots: ME I, 315

izklîdinât, izklîdît Spr., tr.,

1) ausbreiten:
mē̦slus izve̦d uz luaka un izklīdina;

2) fig., auseinanderjagen, zerstreuen:
ienaidniekus, šaubas, skumjas. Refl. - tiês, sich zerstreuen: šķidrums izklīdinājās tvaikuos MWM.

Avots: ME I, 753

klîdinât: auch Frauenb. ‡ Refl. -tiês, sich zerstreuen: tie sāka ... k. Mekons Septiņi okstoņi 30.

Avots: EH I, 619

klîdinât [auch PS., C., Trik., Arrasch, Dond., Dunika], fakt. zu klîst, auseinanderjagen, zerstreuen: mākuoņus vējiņš pie debesīm klīdināja Rainis.

Avots: ME II, 230

nùoklîdinât, ‡

2) verlieren
Vank.

Avots: EH II, 54

nùoklîdinât, tr., zerstreuen, auf Abwege bringen, entfernen, irreführen: zemi nuoklīdināt. audze, kas nav nuoklīdināta nuo tautības ceļa Kronw.

Avots: ME II, 798

sablîdinât ; zusammendrücken: s. mālus, maizes klaipu Widdrisch.

Avots: ME III, 595

slîdinât, slîdinêt Warkl. (li. slydinẽti "gehend fortgesetzt etwas ausgleiten"), tr., fakt., gleiten lassen: sē̦klas slīdina pār papīŗa lapu Konv.1 322. slīdinēt kuokus Warkl. Refl. slîdinêtiês lejā Warkl., hinunterrutschen.

Avots: ME III, 935

uzklîdinât, in dünner Schicht, undicht auf etw. streuen (perfektiv): uzklīdināt zirņiem kviešus Bauske. uzklīdināt pļavai mē̦slus. uzklīdināt pamatkrāsai citu krāsu (tupfenweise drüberfärben).

Avots: ME IV, 342

klidinât Gr. - Essern, = klîdinât.

Avots: ME II, 226

klîdît, zu erschliessen aus izklîdît (unter izklîdinât).

Avots: EH I, 619

lîdêt, - ẽju, lîdinât [li. lýdinti "regnen lassen"],

1) intr., fein regnen:
lietus sāk līdināt Dond., Bers.;

2) [lîdêt Lis., Kl., Warkh., Drosth., Jürg., Arrasch, lîdinât Drosth., N. - Peb., Wolmarshof, Dond.], tr., verregnen, besonders in der Zstz. mit sa -: līdināt apģē̦rbu, sienu Karls. nuopļautuo sienu līdē un vītē Austr.

Avots: ME II, 477

salîdêt Kalzenau, Lis., Bers., Saussen, Arrasch, Gr. -Buschhof, Warkl., Kreuzb., salîdêt ² Ubbenorm, salīdêt Sessw., Peb., Burtn., Wolm., Kokn. n. U., salîdinât Jürg., Wolm., Arrasch, salîdinât ² Dond., Ahs., Wandsen, Lautb., Ruj., Salis, Bauske, Siuxt, Karls., = saliedêt I, verregnen lassen: labību, sienu, drēbes Dond. izkaltušus traukus mē̦dz lietū salīdināt, lai sabriest Ahs. n. RKr. XVII, 50. In Ruj. u. a. bedeutet salîdinât - wiederholt verregnen lassen od. dem Regen lange aussetzen, dagegen saliêdêt einfach - (einmal) verregnen lassen.

Avots: ME III, 672