laukums,
1) laũkums C., [N. - Peb., Jürg., Arrasch, Wandsen, 
làukums Wolm.],  
eine freie Fläche, ein freier Platz: mežā atruonas liels laukums Mat. 
skat vien, cik ātri ļautiņu bari pa dārziem un laukumiem izdalās MWM. III, 324. 
dejas laukums,  der Tanzplatz Saul.;
2) làukums,  die Blässe: guovij laukums pierē (vgl. Konv. 
2 1892;  
[Flecken von anderer Farbe als die Grundfarbe (kad bē̦rns svārciņus vienreiz būs apmīzis, tūlīt būs laukumi) U.]: 
baltu bārdu, kas ne˙sen vēl bija raiba - spīdīgi me̦lniem un zilgani baltiem laukumiem Jauns.;  
[das Durchbrochene in Spitzen St., U.].
Avots: ME II, 
427, 
428