II kaps(kãpas),[bei Manz, Lettus und Für. I auchkapa],das Grab, der Grabhügel:kapu rakt, mest,im Wintercirst,ein Grab graben:kapā iet,sterben, ins Grab sinken.kad tevi kaps !zum Kuckuck ! Kaudz. M. Sprw.:kapā paliek ze̦lta kalns, kapā nabaga tarba. līdz kapa malai(bis zur letzten Stunde des Lebens)baudīt labas dienas. tam viena kājā jau stāv kapa malā. [kas nuoveļ mums akmini nuo kapa durviemManz. Post. 393.] Der Pl.kapi,
1)die Gräber;
2)der Fried -, Kirchhof: kas uz kapiem aizve̦sts, tam tur jāpaliek. nuo kapiem augšā necelsies.[Nebst. slav. -коръ(in r.перекóпъ"Graben" u. a.) zukapât;s. auch Būga LM. IV, 440.]