kančuka
kañčuka, kañčuks, kančaka, kañčuklis,  die dicke, lederne Kosakenpeitsche: kļūs mugura uode̦rē̦ta deviņām kančakām  (Var.: kančukām) BW. 19248. labāk tevi blusas kuoda, ne brāliņu kančukliņš 13697, 3  var. gul manā pūriņā stīgām šūta kančuciņa  (Var.: kančukliņa, kančukiņa) 23332.  [Nebst kančiùkas  (woraus kañčius  als vermeintliche Grundform entnommen) und kantsukas]  aus r. канчукъ.
Avots: ME II, 154
Avots: ME II, 154