dzelone
dze̦luone (unter dze̦luonis): auch Perkunen, bemin. gen. s. dze̦luonītes BW. 18462, 3, dze̦luoniņas BW. 3119.
Avots: EH I, 354
Avots: EH I, 354
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dze̦luon' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dze̦luon' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (5)
dzelonis
dzelonis
dze̦luonis (li. geluõ, geluonìs), dze̦luons BW. 28643. n. Tr. IV, 421 auch dze̦luone, der Stachel: pret dze̦luoni nede̦r spārdīties. [Bei Manz. Lettus und Glück auch in der Bed. "Gift": (mēli) pilnu ar nāvīgu dze̦luonu Jak. III, 8.]
Avots: ME I, 543
Avots: ME I, 543
dzelons
dzeltonains
Šķirkļa skaidrojumā (12)
ašs
ašs, scharf: ašs dze̦luonis; aša rīkste Neik; ašs vīrs, ein heftiger, strenger, tüchtig angreifender Mann. Adv. aši, scharf, schnell, flink: aši kalti kumeliņi BW. 14710, 4. un viņš pruojām steidzas aši Vēr. II, 10. aši, aši (schrill) zīle dzied asa mieta galiņā BW. 13938. ašs: ass = plašs: plats. aši und asi meist promiscue gebraucht; in Mesoten soll man unterscheiden: asi kalts, scharf beschlagen, von aši kalts, schnell, eilig beschlagen.
Avots: ME I, 147
Avots: ME I, 147
dzalons
dzeloņains
dze̦luoņaîns Dunika u. a. = dze̦luonaîns: (fig.) dz. naids Veselis Netic. Toma mīlest. 156.
Avots: EH I, 354
Avots: EH I, 354
dzelt
dzel̂t, [dzel̃t Bl.], dzeļu, dzêlu (li. gélti "stechen, schmerzen"), tr., stechen, brennen, beissen: bites, uodzes, nātres dzeļ. dzē̦lušas Ņūskas meitu, kamē̦r nuodzē̦lušas LP. VI, 829. nedzel mani tu. nātrīte BW. 21686. manu sirdi dzeļ kāds sle̦pe̦ns dze̦luons Kaudz. M. Refl. -tiês, brenne, stechen, stechend, brennend wohin gelangen: sirdī man sāpes dzeļas. viņa stingrie skati dzēlās Dēmons 59. [Zu li. gėlà "Schmerz", aksl. желя "Kummer", aruss. жаль "Leid, Schmerz", ahd. quelan "Schmerzen leiden", quâla "Qual", arm. kełem "quäle, plage", gr. δέλλιϑες "Wespen" u. a.; vgl. Fick BB. II, 208, XVI, 287, Wrtb. I 4. 404, Meillet MSL. VIII, 165, J. Schmidt KZ. XXXII, 323, Siebs KZ. XXXVII, 315, Hübschmann Arm. Gramm. 459, Boisacq Dict. 118 u. 174, Zupitza Germ. Gutt. 85, Walde Wrtb. 2 805 unter vallessit. Trautmann Wrtb. 83.]
Avots: ME I, 541
Avots: ME I, 541
dzenols
dze̦nuols [Ronneb., Smilt., Lis., Selb.], dze̦nuolis,
1) = dze̦luon(i)s. der Stachel: bites, lapsenes dze̦nuols Kokn., Nötkensh., ērkšķu dze̦nuoli BW. 17889, 18; 11824;
2) die Spitze einer Nadel, Stecknadel
Nötkensh.;
3) der Keim, ein junger Ast
Nötkensh., der Trieb, Schössling. nuo auga nuogriezta jaunaudze, viengada zars, dze̦nuols Konv. 2 724; 1421;
4) ein Bienenstock
L. Vgl. dze̦nuola. [Zu dzenêt; vgl. urslav. * že̦dlo "Stachel".]
Avots: ME I, 545
1) = dze̦luon(i)s. der Stachel: bites, lapsenes dze̦nuols Kokn., Nötkensh., ērkšķu dze̦nuoli BW. 17889, 18; 11824;
2) die Spitze einer Nadel, Stecknadel
Nötkensh.;
3) der Keim, ein junger Ast
Nötkensh., der Trieb, Schössling. nuo auga nuogriezta jaunaudze, viengada zars, dze̦nuols Konv. 2 724; 1421;
4) ein Bienenstock
L. Vgl. dze̦nuola. [Zu dzenêt; vgl. urslav. * že̦dlo "Stachel".]
Avots: ME I, 545
dzenulis
dze̦nulis,
1) = dze̦luonis, der Stachel:
[pret dze̦nuli spārdīt Glück Apost. 9. 5]; der Stachel an der Schnalle U.;
2) "?": bet tie jums būs par dze̦nuļiem Richt, 2, 3;
3) die Triebfeder, der Beweggrund *
Kronw.: griba virzīt publiku zināmā ceļā bija ar˙vien viņu vaduošais dze̦nulis Vēr. I, 1186. [Zu dzenēt. dzìt.]
Kļūdu labojums:
teikums no Richter 2, 3 pievienojams 1. nozīmes nodalījumam (die Phrase aus Richter 2, 3 gehört zur Bed. 1),
Avots: ME I, 545
1) = dze̦luonis, der Stachel:
[pret dze̦nuli spārdīt Glück Apost. 9. 5]; der Stachel an der Schnalle U.;
2) "?": bet tie jums būs par dze̦nuļiem Richt, 2, 3;
3) die Triebfeder, der Beweggrund *
Kronw.: griba virzīt publiku zināmā ceļā bija ar˙vien viņu vaduošais dze̦nulis Vēr. I, 1186. [Zu dzenēt. dzìt.]
Kļūdu labojums:
teikums no Richter 2, 3 pievienojams 1. nozīmes nodalījumam (die Phrase aus Richter 2, 3 gehört zur Bed. 1),
Avots: ME I, 545
iedzelt
ìedzel̂t, (ein)stechen: man ruožu dze̦luon[i]s iedzēlis J. R. V, 150. karsts saules stars iedzēla man sirdī Vēr. I, 1430. nātres iedzēla Nigr. Subst. ìedzē̦lums, das Gestochene, der Stich: uz iedzē̦luma jāuczliek laulājamais gre̦dze̦ns Etn. IV, 113.
Avots: ME II, 13
Avots: ME II, 13
knīslīgs
knīslîgs "?": sīka, maza jūtiņa, pa˙visam smalciņa, pa˙visam knīslīga, tāka kâ adatas dze̦luoniņš Ramāns Austr. 1896, 331.
Avots: ME II, 248
Avots: ME II, 248
krīčis
‡ krĩčis Grob., eine gewisse Pflanze: krīčim lapas kâ būkai, bet dze̦luoni; balti ziediņi, sarkanas uogas.
Avots: EH I, 657
Avots: EH I, 657
naigls
naigls,
1) nett, sauber
L.: kniedīte ar pieciem naigliem dze̦luonīšiem Kronw.;
2) schlank
Al., Burtn., U.;
3) rasch, bereit
LA. n. U.
Avots: ME II, 689
1) nett, sauber
L.: kniedīte ar pieciem naigliem dze̦luonīšiem Kronw.;
2) schlank
Al., Burtn., U.;
3) rasch, bereit
LA. n. U.
Avots: ME II, 689
smecere
smecere: auch AP., Auleja, Gr.-Buschh., Pilda, Skaista, Warkl.; "ķirzakas vai čūskas mēle, kuo ieduomājas par dze̦luonu" Dunika.
Avots: EH II, 534
Avots: EH II, 534
spuris
spuris,
1): stēķim ir spuŗi (= asumi, dze̦luoni) Dunika. acis baltas un spuŗi ("asa, gaisā sacē̦lusies luopu spalvä) gaisā, - kad tik tiktu kam virsū Frauenb., Siuxt. kaņepes graudam apkārt ir tāds spurītis (spalvaina plēksnīte) Seyershof.
Avots: EH II, 565
1): stēķim ir spuŗi (= asumi, dze̦luoni) Dunika. acis baltas un spuŗi ("asa, gaisā sacē̦lusies luopu spalvä) gaisā, - kad tik tiktu kam virsū Frauenb., Siuxt. kaņepes graudam apkārt ir tāds spurītis (spalvaina plēksnīte) Seyershof.
Avots: EH II, 565