durnis
I dur̃nis,  
ein Dummkopf Bauske; durnis od. durņa "kas sēd durnē̦dams (t. i. pusmiegā, ar miegu kaudamies, galvu nuokāris) " M. Siliņ.]Avots: ME I, 
519 
durnis
I dur̃nis: 
ak tu durnis, nesapraša! BW. 35013, 3 var.Avots: EH I, 
344 
durnis
II dur̃nis,  
"ein kleiner Stahlpflock, mit dem man im Eisen Löcher schlägt " Desseln,Telssen, Neu-Sackenhof.]Avots: ME I, 
519