īstvedējs
‡ ĩstvedẽjs "?": īstvedēji, kas atbraukuši (sc.: baznīcā) ... līdz ar panāksniekiem RKr. XIX, 142 (aus NB.).
Avots: EH I, 502
Avots: EH I, 502
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'atbraukuši' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'atbraukuši' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (5)
izvadi
izvadi,
1) auch izvadĩbas RA., das Totengeleit (aus dem Trauerhause):
biju līķa izvaduos un pavaduos Lös. n. Etn. IV, 34 = biju, kad izdziedāja nuo mājas un pavadīju arī līdz kapiem A. XV, 165. tē̦vs ar māti bija atbraukuši uz izvadiem;
2) das Geleit, das man einem aus dem Hause Ausziehenden gibt.
Avots: ME I, 823
1) auch izvadĩbas RA., das Totengeleit (aus dem Trauerhause):
biju līķa izvaduos un pavaduos Lös. n. Etn. IV, 34 = biju, kad izdziedāja nuo mājas un pavadīju arī līdz kapiem A. XV, 165. tē̦vs ar māti bija atbraukuši uz izvadiem;
2) das Geleit, das man einem aus dem Hause Ausziehenden gibt.
Avots: ME I, 823
spirdzināt
spir̃dzinât C.,
1) spirdzinât L., St., U., (mit ìr 2 ) Kl., spirdzêt, -u (?), -ẽju, tr., erfrischen, erquicken:
spirdzin[i], dieviņ, tuo zâlīti, kas nuovīta saulītē! spirdzin[i], dieviņ, tuo meitiņu, kas palika sērdienīte! BW. 4266 var. avuotiņš viņus spirdzina Niedra Zemn. dē̦ls 24. atmiņa vē̦sa kā asaras viņu spirdz (?) MWM. X, 579, gaismas rieti . . . aizkusušās krūtis spirdz (?) Asp. šis avuots mūžīgais, kas dvēseili spirdz(?) Juris Brasa 196. mitrums... ziedus spirdz (?) MWM. VII, 178;
2) (ironisch: munter, flink machen?) quälen:
lē̦t[i] auguse tautu meita, nu es tevi spirdzināšu (Var.: mēs tevi spirdzīsim, muocīaim) : dienu likšu mežā braukt, puõdu vērpt nedēlā BW. 22518, 1. Refl. -tiês, sich erfrischen, erquicken: kruogā atbraukuši raudzīja spirdzināties Aps. VII, 13. luopiņi ganībās liksmi spirdzinājās Kaudz. M. 165. Subst. spirdzinãjums, die Erfrischung: viņš iznesa puisim spirdzinājumu MWM. VI, 261. Zu spirgt.
Avots: ME III, 999
1) spirdzinât L., St., U., (mit ìr 2 ) Kl., spirdzêt, -u (?), -ẽju, tr., erfrischen, erquicken:
spirdzin[i], dieviņ, tuo zâlīti, kas nuovīta saulītē! spirdzin[i], dieviņ, tuo meitiņu, kas palika sērdienīte! BW. 4266 var. avuotiņš viņus spirdzina Niedra Zemn. dē̦ls 24. atmiņa vē̦sa kā asaras viņu spirdz (?) MWM. X, 579, gaismas rieti . . . aizkusušās krūtis spirdz (?) Asp. šis avuots mūžīgais, kas dvēseili spirdz(?) Juris Brasa 196. mitrums... ziedus spirdz (?) MWM. VII, 178;
2) (ironisch: munter, flink machen?) quälen:
lē̦t[i] auguse tautu meita, nu es tevi spirdzināšu (Var.: mēs tevi spirdzīsim, muocīaim) : dienu likšu mežā braukt, puõdu vērpt nedēlā BW. 22518, 1. Refl. -tiês, sich erfrischen, erquicken: kruogā atbraukuši raudzīja spirdzināties Aps. VII, 13. luopiņi ganībās liksmi spirdzinājās Kaudz. M. 165. Subst. spirdzinãjums, die Erfrischung: viņš iznesa puisim spirdzinājumu MWM. VI, 261. Zu spirgt.
Avots: ME III, 999
trijūgs
ziemsvētki
zìemsvè̦tki, zìemas svè̦tki, zìemusvē̦tki, Weihnachten: neba vieni ziemsvē̦tki BW. 33253 var. ziemusvē̦tki (Var.: ziemassvē̦tki) atbraukuši 33289 var. ziemas svē̦tku vakariņu 19673.
Avots: ME IV, 743
Avots: ME IV, 743