apkaunēt
apkàunêt, apkàunuôt, apkàuninât, tr.,  beschämen, beschimpfen: kādēļ tu mani apkaunēji? Blaum. viņš bija apkaunuots un nuonīcināts Purap. vajadzēja aprāt, apkaunināt nedarbjus Kleinbergs. Refl. -tiês,  vom Schamgefühl ergriffen werden, sich schämen: apkaunies, tautu meita BW. 25448, 1.
Avots: ME I, 93
Avots: ME I, 93