Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tūkāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tūkāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

atstūkāt

atstũkât C.,

1) ein spitzes Eiseninstrument stumpf, dick machen:
kuo ar tik spicu darīsi, aiznesi pie kalēja, lai atstūkā Naud. Etn. II, 97. kad kādu tievu dzelzs priekšme̦tu grib padarīt re̦snāku, tad viņu atstūkā, t. i. sarkani nuodedzinātu priekšme̦tu sit galiski uz laktu un tā viņu padara īsāku Hasenp.;

2) etwas fest Gestopftes durch Wegnahme loser, lockerer machen:
piestūkātuo atstūkāt Aps.

Avots: ME I, 198

izstūkāt

‡ izstūkât,

1) mit Mühe zu etwas bewegen
Bērzgale: i. meitu pie darba;

2) herausrütteln
Bērzgale, (mit û ) Saikava: nevar i.

Avots: EH I, 483

piestūkāt

I pìestũkât C., vollstopfen: kales Lis., Golg.

Avots: ME III, 298

pietūkāt

‡ pìetûkât Nötk., = pìetūcît: p. pilnu cibu ar sviestu.

Avots: EH II, 277

sastūkāt

‡ II sastūkât Spiess "(Eisen mit Stahl) zusammenschweissen".

Avots: EH II, 452

sastūkāt

sastũkât C., Wolmarshof, (mit ù 2 ) Lis., vollstopfen: s. pilnu maisu ar sienu; sastūkā (presse zusammen!) maisu, lai var sabērt visus miltus! Golg.

Avots: ME III, 750

stūkāt

stūkât,

1): auch (mit ũ ) Sermus; kneten
Domopol, Lubn.; "mīdīties pa mīkstu vietu, kur grimst kājas" Lubn.; ‡

6) "?": (kuģim) sāka arī mašīnās s. Jauns. Kapri 6. Refl. -tiês: "grūstīties" (mit ù 2 ) Linden in Kurl.

Avots: EH II, 597

stūkāt

stūkât, -ãju,

1) stũkât Wolm., stûkât Jürg., stùkât 2 Lis., Golg., Saikava, stopfen
Baldohn, Mor., Lennew,, Schujen, Roop, Smilten, Serben, Wolfahrt: stūkāt vilnu maisā Wolm.;

2) stũkât Neuhausen, stûkât 2 Amboten, (ein glühendes Stück Eisen mit dem Hammer) kürzer schmieden:
kalējs stūkā dzelzi;

3) auf und niederfliegen:
uodi stûkā Saikava; kuo tu stùkā 2 ? Laud., lasd. (sage man zu einem sehr Unruhigen, der nirgends stehen bleiben kann);

4) "?": piekusu arājiņu stūkādama (Var.: stādīdama ) BW. 10368, 2;

5) - stūķêt 4 um Hasenpot [mit ū ] zu einemsaaumseligen oder faulen Menschen; um Tirsen - zu einem Streitenden. Wenigstens in den Bedd. 1-2 nebst stūķêt aus mnd. stuken (in Grimms Wrtb. unter stauchen) "stossen".

Avots: ME III, 1109

tūkāt

tūkât: t. (mit û 2 ) drebes čupā Waidau.

Avots: EH II, 707

tūkāt

tūkât (slav. tykati "einstecken, štossen"), -ãju, = tūcît, kneten (mit ù 2 ) Domopol, (mit û) . Odensee: t. (=mīcīt) maizi; drücken, kneten, stopfen (mit û ) Nötk., (mit ũ ) Serben, stossen (mit ù 2 ) Odsen: pīpē tabaku Serben. Zu slav. tъknǫti "stecken", ahd. dūhen "drücken", gr. τύχος "Hammer" u. a. (bei Trautmann Wrtb. 331 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 615).

Avots: ME IV, 278

uzstūkāt

uzstũkât, ‡

2) gewaltsam aufstehen machen
Nerft: kas tad tevi tâ šuodien uzstūkājis? Veselis Dienas krusts 21.

Avots: EH II, 735

uzstūkāt

uzstũkât Nieder - Kurl., mühsam aufstreifen.

Avots: ME IV, 385