‡ 
I apgarêt1) =apgarîtiês Mar.;
2)  aushalten Schwanb.: 
nevar vairs apgarēt, kâ viņš kliedz Schwanb. Refl. 
-tiês,1)  erkalten, kühl werden: ēdiens jau apgarējies, nāciet ē̦stu! Mezküll;
2)  sich entschtiessen: viņš nevarēja apgarēties nuopirkt sev jaunus zābakus Selsau. 
viņa bija tik skuopa, ka neapgarējas ēst Golg. 
galds bija tik netīrs, ka nevarēja ne apgarēties ēst  (vor starkem Ekel) ebenda;
3) = ‡ 
apgarêt 2: 
nevar apgarēties, cik riebīgi viņš izskatījās Golg., Mahlup;
4)  gönnen: viņš nevar uotram ne˙kā apgarēties Adl., Alswig, A.-Laitzen. 
eku tē̦vs! nevar bē̦rnam tuo nieka kurpīšu apgarēties! Sessw. 
me̦dus viņam vai cik, bet gaidi, ka apgarēsies tev ieduot! ebenda;
5) "усовѣститься" Nieder-Kurland n. Sudr. E. Sibirijas Cīņa № 44 (647);
6)  zuwider werden Stomersee u. a.: 
jūsu kliegšana man ir apgarējusies.Avots: EH I, 
81