aprāt
aprãt, tr., berufen, schelten, tadeln: daži tuo aprājuši, ka tas nee̦suot labi LP. VII, 802. dieva aprāts, von Gott hart geprüft. aprāšana prātīguo vairāk satriec nekā simts sitienu Spr. Sal. 17, 10.
Avots: ME I, 115
Avots: ME I, 115
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'aprāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'aprāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
paprātīgs
saprātība
saprātĩba, die Verständigkeit, Umsicht: viņš... manai saprātībai... dāvināja pilnīgu uzticību A. XX, 836.
Avots: ME III, 707
Avots: ME III, 707
saprātīgs
saprātîgs, verständig: saprātīga rīcība A. v. J. 1901, S. 112, saprātīgs zemkuopis MWM. XI, 197. tuo... vaduoņi izpildīja saprātīgi un apzinīgi R. Sk. II, 88.
Avots: ME III, 707
Avots: ME III, 707
saprātnieks
saprātot
saprātot
sapràtuôt, tr., mit dem Verstande analysieren Spr., zusammenklügeln: saprātuot ne˙kuo es nevaru A. XI, 187; sich entschliessen: Dūksnis saprātuoja nuo abiem biedriem atraisīties Jaunie mērn. laiki IV, 81.
Avots: ME III, 707
Avots: ME III, 707
saprāts
sapràts, der Verstand; die Umsicht: saprāts un griba valda cilvē̦ku Upītis Sieviete 243. ar savu varu un saprātu pale̦puoties A. V. J. 1897, S. 131.
Avots: ME III, 707
Avots: ME III, 707
Šķirkļa skaidrojumā (2)
apkaunēt
apkàunêt, apkàunuôt, apkàuninât, tr., beschämen, beschimpfen: kādēļ tu mani apkaunēji? Blaum. viņš bija apkaunuots un nuonīcināts Purap. vajadzēja aprāt, apkaunināt nedarbjus Kleinbergs. Refl. -tiês, vom Schamgefühl ergriffen werden, sich schämen: apkaunies, tautu meita BW. 25448, 1.
Avots: ME I, 93
Avots: ME I, 93
rīcība
rìcĩba,
1) das Handeln, die Handlungsweise:
saprātīga, gudra, uzma-nīga rīcība. valdības rīcība. atbildība par dzimtas luocekļu rīcību. Bisars e̦suot pielaidis savā rīcībā . . . lielu kļūdu Kaudz. M.;
2) rīcības kapitāls, das Betriebskapital;
3) eine gegebene Anordnung
U.: rīcību duot U., = rikuôt, Anordnungen treffen;
4) die Verhandlung vor Gericht
Döbner n. U.; "das Gemeindegericht" Lubn.;
5) die Zucht
Oppek. n. U.: bē̦rni tur uzaug bez rīcības. Wohl zu rīkuot(ies).
Avots: ME III, 535
1) das Handeln, die Handlungsweise:
saprātīga, gudra, uzma-nīga rīcība. valdības rīcība. atbildība par dzimtas luocekļu rīcību. Bisars e̦suot pielaidis savā rīcībā . . . lielu kļūdu Kaudz. M.;
2) rīcības kapitāls, das Betriebskapital;
3) eine gegebene Anordnung
U.: rīcību duot U., = rikuôt, Anordnungen treffen;
4) die Verhandlung vor Gericht
Döbner n. U.; "das Gemeindegericht" Lubn.;
5) die Zucht
Oppek. n. U.: bē̦rni tur uzaug bez rīcības. Wohl zu rīkuot(ies).
Avots: ME III, 535