Paplašinātā meklēšana 
Meklējam 'ņirkš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ņirkš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
ieņirkšēties
ìeņirkšêtiês Golg., = ieņirkstēties 1: izvilka zuobu, ka ieņirkšējās vien. dzirkles var ieņirkšēties, kad cē̦rpuot sacē̦rtas Tirsen.]Avots: ME II, 
49 
kņirkšēt
kņirkšêt, 
[kņirkstêt Wid.],  knirschen, knistern (vom Eise) Zeif. III, 3, 163: 
[(le̦dus kņirkš tikai drusku Valdis Stubur. b. 225 Vgl. knirkšķêt, knirkstêt].Avots: ME II, 
253 
ņirkšēt
ņirkšêt (unter ņir̂kstêt): zābaki ņir̂kš 2 Dunika;  ein Schallverbum (von den Lauten, die beim Schneiden mit der Schafscheere hörbar sind) OB. (mit ir).Avots: EH II, 
114 
ņirkšis
‡ 
ņir̂kšis 2 Rutzau, = ņârkšis 2 : zābaki ar ņirkši.Avots: EH II, 
115
ņirkšķēt
ņirkšķêt (unter 
ņir̂kstêt):  undeutlich Unzufriedenheit äussern; quarren Siuxt (von Schweinen): 
kuo nu ņir̃kšķi? pats nezini, kuo gribē̦tu, kuo ne! Siuxt. 
cūka ņir̃kšķ un kaujas, kad nelaiž viņu klāt pie siles ebenda.
Avots: EH II, 
115 
ņirkšķināt
ņirkšķinât,
1) tr., fakt.,  knacken, krachen, knistern machen: nagus Latv.;2) intr., freqn.,  wiederholt knacken, krachen, knistern; auch vom Schlagen der Wachtel: grieza ņirkšķina vasaras vakaruos rudzu laukā Druw. n. RKr. XVII, 69.Avots: ME II, 
903, 
904 
noņirkšēt
nùoņir̂kšêt (unter nùoņir̂kstêt ): auch Dunika.Avots: EH II, 
73 
paņirkšēt
‡ 
paņir̂kšêt 2 Dunika,  ein wenig, eine Weile knarren: jaunās kurpes drusku paņirkšēja.Avots: EH II, 
161
saņirkšēt
saņir̂kšêt 2 Dunika, = saņârkšêt 2 .Avots: ME III, 
695 
šņirkšēt
šņirkšêt, 
šņirkšķêt, -u, -ẽju, = šņirkstêt, ņirkš(ķ)êt: man zuobi vien šņirkš nuo dusmām A. XX, 723. 
nažu griêzieni šnirkšķējuši LP. V, 103.
Avots: ME IV, 
95 Šķirkļa skaidrojumā (4)
kņirkstēt
kņirkstêt (unter kņirkšêt): šķembelēm lūstuot, naglām kņirkstuot Daugava 1934, S. 592.Avots: EH I, 
636 
ņirkstēt
ņir̂kstêt [auch Hasenp., 
ņir̃kšêt Salis], 
nir̂kšķêt 2 Behnen, 
[ņir̂kšêt 2 Rutzau), 
ņirkšêt C., Lis., 
niršķêt, -u, -ẽju, intr.,  
krachen, knacken, knistern, knarren, knirschen (wie wenn Sand zwischen die Zähne gekommen oder als ob etwas bricht), quarren, weinen: satrunējušie kuociņi ņirkstēja aiz viņa ple̦ca A. XX, 495. 
gulta ņirkstēja vēl vairāk Duomas I, 562. 
[zuobi ņirkš kaulainu krimsteli kuožuot Kreuzb.] 
klūgas bēdīgi ņirkstēja Strāls. 
nezvēra galvas nuoveļas ņirkstē̦damas JK. V, 131. 
tur ņirkstēja mīksti zābaki AU. 
zem mūsu kājām ņirkst [Druw.] 
sausais sniegs JR. IV, 81. 
abas skuķes dzirdēja ņirkstam un griežamies MWM. IX, 162. 
niršķêt niršķ kaņupītes zem manām kājiņām; tâ niršķēja kunga kauli zem manam ruociņām BW. 31390. 
[Vgl. ņerkstêt ņe̦rka und Fick Wrtb. III 4 , 521.]Avots: ME II, 
903 
noņikšķēt
nùoņir̂kšķêt (unter 
nùoņir̂kstêt): salūza ritenis, zem smagā ve̦zuma nuoņirkšķēja vien Tirs. n. RKr. XVII, 70.
Avots: EH II, 
73 
noņirkstēt
nùoņir̂kstêt, 
nùoņir̂kšķêt, nùoņir̂kšêt, intr.,  eine Weile knirschen, knacken: iedūra vardei nūjas galu mugurā; tikai drusku nuoņirkstēja Duomas I, 451. viņš atgāzās sparīgi krē̦slā, ka nuoņirkšķēja vien A. XVI, 1076.Avots: ME II, 
826