ņēmiens
ņêmiêns, ņẽmiêns,  ein eimaliges Nehmen: [Jānis ar vienu ņēmienu nuocirta čūskai divas galvas Pas. II, 152.] vienā ņēmienā,  in einem Zuge, ununterbrochen: viņš vienā ņēmierā iztukšuoja glā˙zi. kuo citu tu vienā ņemiercā vari duomāt? Lapsk. meklēju tevi jau labu ņēmienu,  eine gute Weile Lapsk.
Avots: ME II, 901
Avots: ME II, 901