Paplašinātā meklēšana

ãļuôtiês, lärmen, schreien, sich unsinnig gebärden: tirdzenieki sadzē̦rušies āļuojas pa kruogu Nigr. viņš nemaz neāļuojas Apsk.; dafür âluôtiês ² Platohn, Brambergshof. [Zu ãļa.]

Avots: ME I, 238

apbaũšļuôtiês, sabaũšļuôtiês, sich behängen, sich vermummen, wie die Juden beim Gebet die Gesetzesriemen umbinden Mag. III., I, 109, U.

Avots: ME I, 76

‡ apkuiļuôtiês, sich begatten (von Schweinen): cūka apkuiļuojusies Dobl. n. U.

Avots: EH I, 94

‡ atreibuļuôtiês, = atžèibt: saimnieks ar puisi gan atreibuļuojušies (pēc pē̦rkuona spēriena) Latv. Av. 1858, piel. 23.

Avots: EH I, 161

atspiguļuôtiês LKVv., sich abspiegeln.]

Avots: ME I, 195

atžiebeļuôtiês, wieder zu sich kommen (Siekeln n.U.).

Avots: ME I, 214

‡ bačkuļuôtiês, fortwährend um jem. herum sein und dadurch stürend wirken: kuo tu te bačkuļuojies pa kājām? Siuxt n. Fil. mat. 66.

Avots: EH I, 197

‡ bibļuôtiês "sich ungeduldig bewegen" Golg. Zu biblis.

Avots: EH I, 217

‡ dākļuôtiês, Possen treiben, sich närrisch stellen Diet.

Avots: EH I, 311

daļuôtiês, sich teilen Spr.

Avots: ME I, 436

‡ dziļuôtiês, zu erschliessen aus iedziļuôtiês (unter iedziļinâtiês).

Avots: EH I, 358

ē̦muļuôtiês, falsen Alt - Rahden; [vgl. e̦muļuoties].

Avots: ME I, 574

‡ ērzeļuôtiês PV.,

1) läufisch sein (von Stuten);

2) sich begatten (von Stuten).

Avots: EH I, 374

gaîļuôtiês (zu gaîlis), sich brüsten, hitzig sein, werden M., Lautb. Vidv. 66; [vgl. пѣтишиться].

Avots: ME I, 585

gļuôtis, s. gluotas.

Avots: ME I, 633

‡ gram̃šļuôtiês Orellen, Unsinn treiben; faseln, lügen: kaut kuo gramšļuojās.

Avots: EH I, 398

greiļuôtiês,

1) "?": vai, greizaju cilvēciņ, kuo vez mani greiļuojies? BW. 9082 ; [

2) "= grīļuoties" Lindenhof].

Avots: ME I, 647

‡ grieļuôtiês (wo?) "sich gebarden".

Avots: EH I, 407

griļ̃ļuôtiês, = grīļuoties, taumeln, wackeln : kalps tâ piedzēris, ka iedams griļļuojas Sassm., [Weinsch.]

Avots: ME I, 655

griļuôtiês: auch Grünh. (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 405

griļuôtiês (?) Wilzen, = grīļuôtiês.]

Avots: ME I, 655

ìeampļuôtiês: auch (mit am̃ ) Frauenb. (von Pferden und Kindern gesagt).

Avots: EH I, 502

ìeampļuôtiês, in Ausgelassenheit geraten.

Avots: ME II, 1

‡ ìeaûgļuôtiês, sich vermehren (?): kur te ... zâlei var vaļas būt augt, saknuoties un ie. Klēfelda Padoms 92.

Avots: EH I, 502

ìegrīļuôtiês, plötzlich, für eine kurze Zeit anfangen zu wanken: viņa... lē̦ni iegrīļuojās U. b. 41, 47.

Avots: ME II, 19

ìekremšļuôtiês MSil. "verknorpeln."]

Avots: ME II, 30

ìezvīļuôtiês, erglimmen: acīs iezvīļuojās zaļa liesma.

Avots: ME II, 92

‡ izāļuôtiês, = izãlêtiês.

Avots: EH I, 433

izampļuôtiês, zur Genüge, zum Überdruss tollen Wid.]

Kļūdu labojums:
zum = bis zum

Avots: ME I, 712

izaugļuôtiês: kad tu vienumē̦r tuos pašus kartupeļus izstādīsi, tad viņi izaugļuosies Bergm. Labu ziņu un pad. grm.2 (1792), S. 53.

Avots: EH I, 432

izbaîļuôties, erschrecken, in Furcht geraten: neizbaiļuojaties un nebīstaities! Jes. 44, 8; Mos. 20, 3.

Avots: ME I, 715

izbê̦guļuôtiês, gehörig hin und her flüchten: izbē̦guļuojies gan paklētī, gan salmu būrī Baltp.

Avots: ME I, 716

‡ izgriļ̃ļuôtiês Dond., nach Herzenslust im Eisrundlauf (griļļas) fahren: iesim i. ar griļļām.

Avots: EH I, 449

izkaļuôtiês,

1) aufbrechen (von Blüten)
Kronw. n. U.;

2) = izkalēties II n. A. XIV, 314.

Avots: ME I, 747

‡ izkampaļuôtiês, einander nach Herzenslust (zur Genüge) umarmen Dond.: vai nebūsit diezgan izkampaļuojušies?

Avots: EH I, 453

izkùrmuļuôtiês, sich entpuppen, sich entwickeln, hervorgehen: viņi drīz izkurmuļuojušies par Azefiem R. A. nuo lupatu se̦gas izkurmuļuojās puika Saul., Bers.

Avots: ME I, 757

izmèļuôtiês, sich ausschwatzen: kruogā labi izmēļuojāmies Kaudz. M. neņem par ļaunu, ka es tâ izmēļuojuos Dok. A.

Avots: ME I, 771

‡ izpeļuôtiês Schwanb. "eine Zeitlang Mause fangen (von Katzen)".

Avots: EH I, 471

izpē̦ļuôtiês, verglimmen: uogles krāsnī ir jau izpē̦luojušās Ermes.

Avots: ME I, 779

‡ izsaũļuôtiês, sich nach Herzenslust (zur Genüge) sonnen Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: EH I, 478

izspuõguļuôtiês, sich zur Genüge spiegeln: zirneklis izspuoguļuojās rasas pilienā Egl.

Avots: ME I, 804

izveseļuôtiês, genesen, gesund werden: izveseļuojies nuo slimības.

Avots: ME I, 827

‡ izvīvaļuôtiês "?": izvaļuojusēs, izvīvaļuojusēs pa skuolām Janš. Bandavā I, 65.

Avots: EH I, 497

kampaļuôtiês Dond., oft einander umarmen: puisis ar meitu kampaļuojas.]

Avots: ME II, 151

‡ klanuļuôtiês, = klanîtiês: ar visu klanuļuošanuos Kaudz. Izjurieši 196.

Avots: EH I, 610

‡ kremšļuôtiês, zu erschliessen aus ìekremšļuôtiês.

Avots: EH I, 649

‡ kre̦muļuôtiês, taumeln (von Betrunkenen) NB.

Avots: EH I, 649

krĩkļuôtiês, gierig zugreifen, gierig fressen: kuo te kâ krīklis krīkluojies Plm.

Avots: ME II, 283

‡ krùnkuļuôtiês ² Sonnaxt, sich runzeln, sich in Falten legen.

Avots: EH I, 660

kuĩļuôtiês, schon im ersten Jahr erblühen (von einer zweijährigen Pflanze): šuogad kāpuosti un kāļi sāk kuiļuoties Jürg.]

Avots: ME II, 300, 301

kūļuôtiês, kūluôtiês, kùlâtiês, -ãjuôs Smilt., sich bewegen: mazās ruociņas kūļuojas pretim aizsargādamās R. Sk. II, 65. uz neliela klajuma mierīgi kūuojas vāvere. [Vgl. kũlêtiês und (?) poln. kulić "zusammenziehen" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 642).]

Avots: ME II, 336

kūšļuôtiês, sich bewegen: laterņu liesmas ap pusnakts stingumu kūšļuojas Zalkt.

Avots: ME II, 338

mẽgļuôtiês, trödeln, etwas ungeschickt angreifen, Possen reissen: laid mani! kuo tu te mēgļuojies? Alm. kuo nu mēgļuojies? Bauske, Alt - Rahden. Zu mẽglis.

Avots: ME II, 612

‡ mḕrgaļuôtiês Planhof "juokus taisīt".

Avots: EH I, 808

muôkļuôtiês "ē̦rmuoties, māķuoties, izrādīties" Druw.]

Avots: ME II, 683

mûgļuôtiês ² (unter mûgļâtiês ² ): auch (mit ū ) Hofzumberge, Ruhental.

Avots: EH I, 838

‡ muļļuôtiês,

1) stümpem
Segew.;

2) im Morast fast versinken
Spiess.

Avots: EH I, 832

‡ muškuļuôtiês, einen dichten Haufen bildend spielen (von Kindern) Frauenb. (auch: muškuôtiês); sich ballen Schwitten.

Avots: EH I, 836

nùobaîļuôtiês, sich abängstigen: māte nuobaiļuojas par sava dē̦la likteni.

Avots: ME II, 759

nùokrẽ̦puļuôtiês, sich mit Nasenschleim besudeln Dond.]

Avots: ME II, 802

‡ nùomuļuôtiês P. Allunan "sich beschmieren; auf einem aufgeweichten Acker sich abmühen".

Avots: EH II, 70

nùopur̃puļuôtiês, sich mit Nasenschleim besudeln: bē̦rnam nuopurpuļuojies de̦guns Sassm.

Avots: ME II, 835

‡ nùošņergļuôtiês Oknist n. FBR. XV, 162, = nùošņurgâtiês.

Avots: EH II, 98

nùospuoguļuôtiês, sich abspiegeln: pasaule nuospuoguļuojas prātā gabalaina Pūrs III, 90.

Avots: ME II, 857

‡ nuožvãļuôtiês Dunika, Perfektivform zu žvãļuôtiês: viņš tikai nuožvāļuojās un pakrita.

Avots: EH II, 111

paceļuôtiês, ein wenig zu seinem Vergnügen reisen.]

Avots: ME III, 11

padaĩļuôtiês "sich ein wenig schön machen (vor Leuten)": ej uz balli padaiļuoties! Gr.-Sess.

Avots: ME III, 14

padrebeļuôtiês, ein wenig tollen od. rasen: bē̦rni mīl padrebeļuoties Grawendahl.]

Avots: ME III, 18

pagrĩļuôtiês, ein wenig wanken, sich schief neigen: māte acumirkli drusciņ pagrīļuojās Duomas I, 1242.

Avots: ME III, 31

‡ paļuôtiês, = paļâtiês ‡ II: kādēļ ... guovis p. paļuojās? BW. 29161.

Avots: EH II, 153

pãrzâļuôtiês, übermässig, zu viel Arzenei einnehmen: viss, kuo baudām, ir vē̦de̦ra zāles, bet var arī pārzāļuoties Por.

Avots: ME III, 188

pavaļuôtiês, dann und wann müssig sein: jauns cilvē̦ks, - pavaļuoties vajaga Saul. I, 190. kad Anna pārnāks nuo stundām, kuopā pavaļauosimies Stari III, 115.

Avots: ME III, 133

pavāļuôtiês: auch U. (unter vāļuôt).

Avots: EH II, 188

pavāļuôtiês, sich ein wenig, eine Zeitlang (hin und her) wälzen: pavāļauojuos pa gultu Jauns.

Avots: ME III, 133

‡ paveseļuôtiês, eine Zeitlang dem Genesen widmen: vairāk nekâ nedēļu paveseļuojies Janš. Bandavā II, 67.

Avots: EH II, 189

pavizuļuôtiês, ein wenig, hin und wieder schimmern: ze̦lta tīkls pavizuļuojas Plüd. LR. III, 274.

Avots: ME III, 139

‡ pažvãļuôtiês Dunika, Rutzau "pašūpuoties": piedzērušais pažvāļuojās un pakrita.

Avots: EH II, 194

‡ II pēļuôtiês, zu erschliessen aus izpēļuôtiês.

Avots: EH II, 228

pẽļuôtiês Peb., (mit è ² ) Sessw., Selsau "niķuoties, gražuoties".

Avots: ME III, 208

pešļuôtiês, zanken, streiten, hadern Kreuzb.; zu peslis II, pestiês.

Avots: ME III, 204

pūļuôtiês, sich vermehren, sich sammeln: bites, puiši pūļuojas U.

Avots: ME III, 447

ringuļuôtiês Wid., sich ringeln.

Avots: ME III, 528

rituļuôtiês, Kreise umschreiben, rollen: akmens pazuda rituļuodamies ūdens virpulī Kleinb.

Avots: ME III, 534

‡ sabaktaļuôtiês N.-Peb., sich verzanken.

Avots: EH II, 395

sabaušļuôtiês ar visādām lupatām, sich mit allerlei behängen, vermummen Hug. n. U.

Avots: ME III, 592

sagrīļuôtiês, heftig wanken, schwanken, taumeln: apse sagrīļuojās sāņus JR. V, 70. viņš jūt sagrīļuojamies tuos pamatus Stari III, 221. jaunā sieva sagrīļuojās Purap.

Avots: ME III, 629

‡ sàiļuôtiês ² Sonnaxt, = saĩluôtiês.

Avots: EH II, 412

sakrẽ̦puļuôtiês "?": kuo tu še istabā esi sakrē̦puļuojies? vai nevari ārā de̦gunu nuotīrīt? Dond.

Avots: ME III, 655

sakunkuļuôtiês, in einen intimen Verkehr treten: puisis ar meitu sakunkuļuojies Ar.

Avots: ME III, 659

sapùļuôtiês, in einen eiternden Zustand geraten: pirksts sapūļuojies Jürg., Arrasch.

Avots: ME III, 710

sastreipuļuôtiês, plötzlich taumeln: kājas sastreipuļuojās un pats... līdz padusēm ūdenī Kaudz. Jaunie mērn. laiki lll, 160.

Avots: ME III, 748

‡ satumuļuôtiês "sataisīties" A.-Schwanb.: nevar vien s.

Avots: EH II, 458

saũļuôtiês, sich sonnen: Zīle... gribēja duoties... uz mežu sauļuoties Austriņš Nuopūtas vējā 138.

Avots: ME III, 774

sažvãļuôtiês, ins Wanken geraten: piedzē̦rušais sažvāļuojās, bet nepakrita Dunika.

Avots: ME III, 800

‡ sazvīļuôtiês, = sazvāļâliês: ratiem sazvīļuojuoties Janš. Dzimtene I, 422.

Avots: EH II, 468

seiļuôtiês Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169, (mit èi ² ) Kreuzb., = slienâtiês.

Avots: ME III, 813

‡ situļuôtiês acīm, Blicke hin und her werfen (?): (sieviete) nesituļuojās vairs savām me̦lnajām acīm Jaun. Ziņas 1939, No 77.

Avots: EH II, 491

smurguļuôtiês, schmurgeln; die Suppe aus dem Löffel laut schlürfen, mit der Schnauze in einem Mehltrank sprudeln: kuo smurguļuojies kâ cūka pa sili? Naud.

Avots: ME III, 970

‡ šņer̂gļuôtiês Oknist "Rotz absetzen".

Avots: EH II, 652

spir̃gļuôtiês Jürg., sich ermuntern, munter werden U.

Avots: ME III, 999

‡ stre̦buļuôtiês Orellen, hastig, unbedachtsam etwas tun.

Avots: EH II, 585

teļuôtiês,

2): sich liederlich betragen, nachlässig arbeiten
Druw.

Avots: EH II, 675

teļuôtiês,

1) kalben
Plm. n. RKr. XVII, 83, Dr.;

2) faulenzen
Wolmarshof; "muļķuoties, ākstīties" Adsel, Bers., Erlaa; sich ungewandt bewegen oder betragen Erlaa, Notk.; "niekuoties" A. Wrangelshof, Walk; "saumselig arbeiten" Walk.

Avots: ME IV, 161

truosuļuôties, kochen (intr.): puodiņš truosuļuojas Gr.-Sessau.

Avots: ME IV, 254

tūļuôtiês: auch (mit ũ) Orellen.

Avots: EH II, 708

tūļuôtiês, s. tūļāt.

Avots: ME IV, 281

‡ I tumuļuôtiês (unter tumuļât), s. auch ‡ satumuļuôtiês.

Avots: EH II, 703

‡ II tumuļuôtiês Seyershof, sich bewölken: laiks sāk t.

Avots: EH II, 703

tutuļuôtiês, sich (in viele Kleidungsstücke) einwickeln, einhüllen Vīt. Zu tutelêtiês I.

Avots: ME IV, 275

‡ uzam̃pļuôtiês Frauenb., ausgelassen springend od. laufend auf etwas geraten: kumeļš skraiduot uzampļuojās uz sklandām virsū.

Avots: EH II, 717

uzbrãļuôtiês, sich als Bruder, Freund aufwerfen: viņš grib man ar varu uzbrāļuoties.

Avots: ME IV, 318

uzgrĩļuôtiês, (hin)auftaumeln, -wanken: uzgrījuoties kam virsū. uzgrīļuoties pa trepēm augšā.

Avots: ME IV, 334

uzsvē̦tuļuôtiês, dutch Scheinheiligkeit sich emporarbeiten, emporkommen: esi uzsvē̦tuļuojies uz augšu par galma paduomnieku U. b. 42, 31.

Avots: ME IV, 387

uzžvãļuôtiês Dunika, (hin)auftaumel (auf etw.): dzē̦rājs man uzžvāļuojās virsū Dunika.

Avots: ME IV, 402

‡ vaibstuļuôtiês, = vaîbstîtiês 1: (pērtiķi) aizmuka lē̦kādami un vaibstuļuodamies A. Upītis Ap zemes lodi 80 dienās, S. 49.

Avots: EH II, 748

vàišļuôtiês C., Peb., (mit ài ² ) Bers., Fest., Golg., Schwanb., Sessw., =vàisluôtiês, sich fortpflanzen, sich vermehren Memelshof; sich begatten Golg.: lai telītes vaišļuojās (Var.: vaisluojās, vairuojās) BW. 32448 var. tur vācieši vaišļuotuos 31420 var.; 35277 var.

Avots: ME IV, 444

veļuôtiês, die Wäsche wechseln (?): nuo darba parnācis, mazgājies, veļuojies Anekd. IV, 382.

Avots: ME IV, 536

I vêļuôtiês: "kavēties" (mit ê) Beļava.

Avots: EH II, 776

I vēļuôtiês, sich verspäten Kokn., Vīt.: nesāc atkal vēļuoties, nenākdams laikus mājās! Vīt.

Avots: ME IV, 559

II vēļuôtiês,

1) sich immer Besseres wünschen
Kronw. n. U.;

2) übermütig sein
U. ("nicht bekannt").

Avots: ME IV, 559

ve̦rpuļuôtiês, wirbeln Celm.

Avots: ME IV, 541

žā̀rbuļuôtiês Jürg., dreist klettern.

Avots: ME IV, 797

žuokļuôtiês, spassen Planhof (mit uô ); schwatzen, faseln, die Zunge nicht im Zaum halten Gr. - Sessau (mit uõ ); tollen, ausgelassen sein, sich gehen lassen Nötk.

Avots: ME IV, 839

žvãļuôtiês Dunika, = šūpuoties, sich hin und her biegen, wiegen.

Avots: ME IV, 843

žvànguļuôtiês ² Schwanb., = žvangâtiês.

Avots: ME IV, 841

zvīļuôtiês,

2): "grīļuoties uz krišanu" (mit ĩ) Gramsden.

Avots: EH II, 816

zvīļuôtiês,

1) s. unter zvīļuôt;

2) wanken, schwanken:
lielās slēpes zvļuojās un zvāļuojās pa ceļu Janš. In der Bed. 2 nebst li. žvylúoti "lingúoti" (bei Trautmann Wrtb. 372) zu zvīlêt II.

Avots: ME IV, 780

‡ apkurktiês Las. n. Etn. IV, 99, = ‡ apkuiļuôtiês, ‡ apjâtiês 1.

Avots: EH I, 95

‡ aptĩpuļuôt Arrasch, aptĩpuļuôtiês Arrasch, C., sich bewölken: debesis sāk a.

Avots: EH I, 122

‡ atspuogulêtiês Janš. Dzimtene I ² , 279, = atspuõguļuôtiês.

Avots: EH I, 171

‡ atvaļâtiês,

1) = ‡ atvaļuôtiês Bers., Dunika: rītu svētdiena, - varēšu a.;

2) "sich frei machen"
Sessw.

Avots: EH I, 178

dergluôtiês,

1) albern, tollen, lärmen
Alt-Rahden; [ auslachen, spotten Selsau;

2) der̂gļuôtiês ^2, unsauber sein
Neu-Bergfried].

Avots: ME I, 457

gluôtas [Kl., Lis., Kr.], gļuôtas, [gļuotas Ruj.], (nom. pl.) gļuôtis PS.,

1) schleimige Substanz, dicker Schleim:
uz vīģu lapām gļuotas re̦dzamas Rainis. šūniņā sastuopamas arī augu gluotas Luopk. III, 17. cita neatradis, kâ tikai zaļas gļuotis LP. VII, 568;

2) dicker Speichel, Eiter, Auswurf:
raganas izlietuojušas mīkstas gluotas Etn. III, 24. čūskas ritinājās tādas nuoreibušas pa izve̦mtām gluotām bļuodā LP. VII, 671;

3) der Schaum?:
jāmazgājas ūdens gļuotās Etn. II, 134. [Zu gluomas "Schleim".]

Avots: ME I, 632

grìļuôt C., grĩļuôt [Gold.], K., gew. refl. [grìļuôtiês N. -Peb., Salis, Ruj., Ronneb., Drosth., Bauenhof], schwanken, wanken, watscheln, taumeln, [sich mit dem Schiff auf die Seite legen U.] : guovis grīluo smagi šķūnī iekšā Lautb. grīļuo laiviņa R. Sk. I, 31. sirdī smagas sē̦ras grims, kājas grīļuot sāks. viņš grīļuojās un sašļuka zemē Purap. grīļuojas kâ mieļu piedzēris. ve̦lns aiziet grīļuodamies LP. II, 64. zeme beidz grīļuoties SDP. VI, 43. nuo slavas pareģuonei galva grīļuojas Adam. [redzēju jūriņā ze̦lta grīsli grīļuojam BW. 30742. Nach Bielenstein Holzb. 561 grīļuot auch vom Gleiten einem Bootes auf dem Meereswogen und vom Herumfliegen der virpeles (des Carousselschlittens).]

Avots: ME I, 656, 657

ìedziļinâtiês, ìedziļuôtiês Vēr. I, 1520, sich vertiefen: jāiedziļinājas jautājumuos Pilsuonis 33.

Avots: ME II, 13

izkamaļuôt, izkamaļuôtiês, sich herauswickeln Spr.

Avots: ME I, 747

izmĩlinâtiês, izmĩļuôtie-s, charmieren, liebäugeln, nach Herzenslust liebeln: namā viņi varēja pēc patikas izmīlināties Laps. B. gan laikam tik izbučuoties un izmīlināties ar tuo MWM. VII, 286. tuo tikai grib, kâ izmīļuoties, izēsties mūsu labuma MWM. VII, 894.

Avots: ME I, 773

‡ izveselîtiês Strods Par. vōrdn. 85, = izveseļuôtiês.

Avots: EH I, 495

krẽ̦sluôtiês, auch krẽ̦sluôt Plūd., krẽšļuôt, krẽšļuôtiês, dämmern, sich undeutlich zeigen: kalni miglā krē̦sluojās. luktuŗi bālgani krēšļuoja miglā AU. ap zuodu krēšluojas bārdiņa Saul. luoguos krēšļuojas rīts Akur. mūŗi krēšļuojās starp kuokiem MWM.XI, 55. aiz trejiem kalniem zili krēšļuo me̦žs.

Avots: ME II, 276

kùlâties, s. kùļuôtiês.

Avots: ME II, 334

kũlêtiês, sich unruhig hin- und herlegen, kein rechtes Lager finden können Biel. [Vgl. kùļuôtiês.]

Avots: ME II, 335

‡ kūļinâtiês Schujen, (mit ù) Serbig., = kùļuôtiês: viņi kūļinātuos laukā (nuo ratiem) un kliegtu Kaudz. Jaunie mērn. l. IV, 155-6.

Avots: EH I, 683

kūluôtiês, s. kùļuôtiês.

Avots: ME II, 336

kuñgulis Salisb., Allend., Ruj., BWp. 2958, Nauksch., kuñguļuôtiês, = kunkulls, Schneeball, Ackerscholle, kunkuļuôt(iês).

Avots: ME II, 315

kuñkuļuôt,

1): (li. kunkuliúoti "kunkulais eiti" Arch. Phil. III, 50): vairs tikkuo kunkuļuoja Azand. 97. - kuñkuļuôtiês 2 aus nd. kunkeln, s. Schwers Unters. 61.

Avots: EH I, 676

ļùoti [PS., C., Serbigal, Neuenb., ļuôti ² Bl., Līn., Salis, Ruj., ļuoti Tr.], sehr: ļuoti jauks, sehr schon; ļuoti agri, sehr friih; ļuoti sabīties. [Aus dem Slavischen; vgl. aksl. лютѣ "δεινῶς, valde", r. лютый "grimmig" und (hinsichtlich der Bed.) le. briẽsmîgi.]

Avots: ME II, 546

‡ mēgļât, etwas unverständig (ungeschickt) tun OB. Vgl. mẽgļuôtiês.

Avots: EH I, 805

mûgļâtiês ^2, ãjuôs, mûgļuôtiês ^2, ["mũgļuoties" Sessau, Grünh.], trödeln, nuscheln, in der Arbeit nicht vom Flecke kommen Grünh., Naud., Selg. n. Etn. IV, 147: strādnieki zin, ka viņiem nav jāmūgļājas Tēv.

Avots: ME II, 677, 678

nùodrebinât, zitternd abschütteln: apšu lapas dre̦bē̦tājas visu rasu nuodrebina Pas. I, 401 (aus Aahof).] Refl. nùodrebinâtiês. nùodrebuļuôtiês, eine kurze Weile sich schütteln, eine Weile zittern: puisis nuodrebinājās Līg.

Avots: ME II, 776

‡ nùokremšļâtiês, nuokremšļuôtiês, = nùokrekstêtiês: skaļi nuokremšļuojies Jaun. Ziņas 1938, № 76. viņš sausi nuokremšļājas A. Jansons Latvis № 3642.

Avots: EH II, 56

‡ nùožerbinâtiês Meselau = nùodre̦buļuôtiês: nuo saltuma vai nuo bailēm n.

Avots: EH II, 110

‡ pãruôglêt ² Dunika, = pãrùogļuôtiês: pāruoglējušas pagales.

Avots: EH II, 215

pesteļuôt, pesteļuôtiês Etn. IV, 164, sich wie ein pestelis betätigen; zaubern, hexen RKr. II, 59: nevajadzēs jums turpmāk pesteļuot Asp. Sidraba šķidrauts 18.

Avots: ME III, 203

pìevaisluôtiês, pievaišļuôtiês,

1) sich füllen mit heranwachsenden Tieren:
dīķis pievaisluojies ar zivīm Dunika;

2) sich stark vermehren (wachsend):
daudz varžu pievaišļuojies Golg.

Avots: ME III, 307

purduļât, den Schleim aus der Nase heraushängen lassen U. Refl. pur̃duļâtiês Drosth., schneuzen (verächtlich) Seew. n. U.; purduļuôt "plinzen" Lubn.; pùrduļuôtiês ² "schmurgeln" Fest., Lis., Golg.

Avots: ME III, 416

reĩtẽlis, ein Lärmender; reĩtẽļuôtiês, lärmen Planhof.

Avots: ME III, 506

ruõtaļât, -ãju, ruõtaļuôt, ruotuļuôt, rùotalêt ² Warkl., refl. ruõtaļâtiês, ruõtaļuôtiês, ruotuļuôtiês, spielen, Kurzweil treiben, sich vergnügen: bē̦rnus uzraudzīt un ar tiem ruotaļāties. bē̦rni mē̦dz visu augu dienu ruotu-ļuoties RKr. XI, 76. ruotaļuojuoties stiprināties Straut. Vesel. 11. bē̦rni ... ruotuļuodami bē̦guļuoja Aps. VII, 26. vārdu ruotaļājums Stari II, 981, das Wortspiel.

Avots: ME III, 583

‡ ruotuļâtiês Wessen, = ruotaļuôtiês: gan uoliņām, gan puķēm ruotuļājuos Janš. Pag. pausm. 71.

Avots: EH II, 393

sabrãlinât, ‡ Refl. -tiês Diet., = sabrãļuôtiês.

Avots: EH II, 397

sabrãļuôt, auch sabrãlinât, tr., verbrüdern: sabrālināt tuo, kas liedzas vienkuopus būt B. Vēstn. Refl. sabrãļuôtiês, sich verbrüdern.

Avots: ME III, 597

sakruopļuôt, sakruopuļuôt, sakruopļinât, tr., verkrüppeln, entstellen: kauli tiek sakruopļuoti Tuberk. 16. kas sevi kaut kādi sakruopļuo, nuo dienasta bē̦gdams Blaum. sakruopļuotās statujas JR. IV, 13. sakruopļuota cilvē̦ka līķis B. Vēstn. bifeļi sakruopļināja zvē̦ru tik stipri, ka tas turpat nuobeidzās D. mūsu rakstu tē̦vi sakruopļuojuši valuodas daiļumu MWM. VIII, 124. Refl. sakruopļuôtiês, sich verkrüppeln, verstümmeln: kuslais stāds sakruopļuojas Alm. Kaislību varā 116.

Avots: ME III, 657

sa-uôglêt ² bikses. Dunika, sa-uogļuôtiês, verkohlen (intr.): pa se̦natnes sauoglējušiem mežiem MWM. v. J. 1908, S. 20. stādu kārtas sauogļuojušās Konv. ^l 86.

Avots: ME III, 778

saringulêtiês, saringuļuôtiês Wid., sich zusammenringeln: guli kâ kaķīte saringulējusies (saringuluojusēs Порж. 72) Br. 3. zalktis ir sariñguluojies Wain.

Avots: ME III, 717

sastrebinât,

1) schlürfen machend sättigen:
s. bē̦rnus Wolmarshof;

2) aufschlürfen machen:
s. putru bē̦rniem C. sastreipuļuôtiês,

Avots: ME III, 748

satūļât,

1) "снарядить, обмотать" Spr.; "satît" (mit ũ) Ermes, Siuxt;

2) eine gewisse Zeit hindurch säumen:
velti satūļāja ilgu laiku PS. - Refl. -tiês,

1) satūļuôtiês, sich einwickeln, einhüllen, vermummen:
ve̦cmammiņas tâ bij satūļuojušās, ka tikai de̦gunu vien redzēja Ulpisch, Ruhtern;

2) "sich aufraffen"
Austr.;

3) eine gewisse Zeit hindurch sich saumseligzurecht machen:
satūļājās ilgu laiku Wolm.

Avots: ME III, 769

satuntulêt U., satuntuļuôt AP., Selsau, Kerstenbehm, Golg., satuntuļuot Salis, tr., eintunteln, stark, fest einhüllen, umhüllen U.: savīstīja mani siltās se̦gās, iesēdināja tâ satuntuļuotu kamanās D. Kleinb. J. 76. lakatuos satuntuļuotām dāmām Eglītis Zilā cietumā 33. Refl. -tiês (satuntuļuôtiês Mitau [mit un ² ], Nerft), sich stark, fest einhüllen, umhüllen, sich vermurnmen: es e̦suot satuntulējies kâ ve̦ca bāba. A. v. J. 1896, S. 749.

Avots: ME III, 767, 768

sazvāļâtiês, sazvāļuôtiês, ins Wanken geraten: ratiem sazvāļājuoties Janš. Dzimtene V, 58. kamanām stiprāki sazvāļuojuoties Bandavā I, 272. viens... klūp pār viņa kāju, sazvāļājas un nuoveļas gar zemi Druva I, 1111.

Avots: ME III, 798

‡ sèilât ² , -āju Auleja, = seiļuôtiês: mute seilā. guovs neve̦se̦la - seilā. Refl. sèilâtiês ² Schönberg, Wallhof u. a. n. FBR. XVIII, 17, (mit -ât-) Auleja, = seiļuôtiês.

Avots: EH II, 475

‡ smurguļuôt, zu erschliessen aus apsmurguļuôt. Vgl. auch smurguļuôtiês.

Avots: EH II, 540

stīpuluôtiês U., stīpuļuôtiês Wid., sich zusammenziehn U., sich trüben, finster werden Biel. n. U.: debeši stīpuluojas U. Nach Froehde BB. XVII, 310 zu lat. stīpāre "dicht zusammendrücken" u. a., somit zu stipt.

Avots: ME III, 1076

tauļât, -ãju Schwitten (mit aũ), Meiran, Sermus, (mit àu ²⁾ Aiviekste, Lennew., = taujât: tauļā, māt, arājiņu, netauļā tīrumiņu! BW. 25954, 3 Refl. -tiês, tauļuôtiês, = taujâtiês: tauļājies... līgaviņas! BW. 7864 var. vēl labāku (gen. pl.) tauļuojuos 10698, 3 var. (ähnlich 22693).

Avots: ME IV, 138

te̦rgluotiês, tergļuôtiês "nicht Wort halten": kuo ar tādu iesāks; viņš jau tergļuojas!

Avots: ME IV, 166

tūļât, -ãju,

1) tūļât Siuxt, tûļât Gr.-Buschh., tūļât U., Spr., tūļuôt U., refl. tũļâtiês AP., Bauske, Līn., Nötk., PS., Ringen, Widdrisch, tùļâtiês ² Bers., Kalzenau; Kl., Sessw., tūļâtiês Spr., Erlaa, Ermes, Fest., Lasd., Laud., Wessen, tūļuôtiês U., (mit û) Bers., Kalz., säumen, langsam sein, zögernd an die Arbeit gehn U., ungeschickt bei der Arbeit sein: viņš tūļājas un tūļājas, un ne˙kas neveicas, ruokas kâ sasietas AP. kuo tu tur tūļājies, ka ne˙kā neesi padarījuse! Wain. netūļājies tik ilgi, bet nāc žigli uz darbu! Bers. kuo tik ilgi tūļuojies (Var.: kavējies)? BW. 8076 var.;

2) tūļât, tūļuôt, refl. tūļâtiês Kurs., tūļuôtiês Ruhtern, Ulpisch, langsam gehn, sich langsam fortbewegen:
es tūļāju, es te̦kāju BW. piel. ² 4993. saimniece . . . tūļuoja uz istabas pusi Ed. Cālītis. starpa, pa kuru tūļuojās prusaki Kļav. kas me̦lns tūļuojas uz šuo pusi Ruhtern, Ulpisch;

3) tūļuôt, einwickeln, einhüllen Ruhtern, Ulpisch;

4) tūļât, tūļuôt, tūļuôtiês, schwatzen ("wenig bekannt") U. Refl. -tiês,

1) s. tūļât 1;

2) s. tūļât 2;

3) tūļuôtiês, sich einwickeln, sich einhüllen
(gew. in der Zstz. mit sa- ) Ruhtern, Ulpisch;

4) s. tūļât 4. Zur Bed. 2 vgl, auch poln. tułać się "sich herumtreiben".
In der Bed. 4 zu an. ƥylia "reden" und ae. ƥyle "Redner".

Avots: ME IV, 281

tuļâtiês, -ãjuôs, tuļuôtiês, tuļêtiês, -ẽjuôs, = tūļâtiês: mičuo drīzi, dē̦lu māte! kuo tik ilgi tuļējies? BW. 24674.

Avots: ME IV, 261

tuntelêt, tuñtulêt Karls., -ẽju,

1) tuntelēt U., (mit ùn ² ) Warkl., tuntulêt U., Vīt., (mit uñ) AP., Arrasch, Bauske, Drosth., Jürg., Ruj., Schujen, Stenden, Wolmarshof, (mit ùn ² ) Gr.-Buschh., Warkl., tuntuļât Nigr., Siuxt, (mit ùn ² ) Schwanb., -ãju, tuñtuļuôt Bauske, Dond., Salis, Salisb., Segewold, Selg., Wandsen, (mit ùn ² ) Adl., Adsel, Bers., Golg., Saikava, Selsau, Sessw., Sonnaxt, eintunkeln, einmummeln, in viel Kleidungsstücke einhüllen
U.;

2) tuntulêt Vīt., tuntaļuôt, tuntuļuôt, trodeln; etwas langsam, ungeschickt tun:
tuntuļuo vakara māsa! divas stundas dzīvuoja gar vienu galvu BW. 16939. visu vakar[u] tuntaļuo gar vienu galvu 21081, 2. es deviņas (=dziesmas) izdziedāju, tu vēl vienu tuniulē 856;

3) langsam gehn
(tùntuļuôt ² ) Saikava; sich langsam bewegen: Steņģene lūkuoja tuntuļuot viņai pakaļ Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 127. ciņuos tuntuļuoja kaut kas balts (auf einen Hasen bezogen) Veselis Saules kapsēta 123; tuntuļuôt "pa kājām tīties; eilig, ein wenig wackelnd gehen". Refl. -tiês,

1) tuntelêtiês Bewershof, tuntulêtiês N.-Peb., Vīt., tuntuļuôtiês Bewershof, Brucken, Erlaa, Grünwald, Pērse, sich einmummen, sich in viele Kleidungsstücke einhüllen;

2) tuñtulêtiês Kand., tuntuļuôtiês Hasenpot u. Grobin n. Etn. III, 66, Morizberg, Naud., trödeln:
tad ta nevar ne iztaisīties! tuntuļuojas vien stundām gar tādu nieku Naud. tunt- kontaminiert aus tut- (in tutelêties I, tutinât II

1) und tent- (in tentelis) resp. tint (in tintetêt)? Anders Walde Vrgl. Wrtb. I, 710. D. dial. tunteln verwickeln; zögern,
(bei Frischbier II, 415), das sonst als das Original des le. Worts gelten könnte, dürfte baltischen Ursprungs sein.

Avots: ME IV, 265

II vaļât (li. valióti "vermögen; bezwingen"), -ãju, seiner Macht und Willkür unterwerfen L.; behetrschen, zügeln, bändigen, bezwingen; "vermögen" Ahs., Frauenb.: viņš nav vaļājams, er ist nicht zu bändigen Salisb. n. U. spēja jaunās ķēves vaļāt un cieti turēt gruožuos Janš. Čāp. 22. B. bija viņu jau vaļājis un nākuošā acumirklī nuostiepa gulus Janš. Bandavā I, 151. vīriešu darbus vaļāja Ernestelis II, 352. Ernestelis... sāk jau arklu vaļāt Dzimtene IV, 198. es brāliņa vaļātāja (ich beherrsche, leite den Bruder) VL. n. U. viņš nezin, kur savus nagus vaļāt Stenden. Refl. -tiês, = vaļuôtiês: kuo tu vaļājies? nāc labāk sienu pļaut! Dunika. kur lai vaļājas visu vakaru? iesim kārtis spēlēt! Stenden. Zu vaļa; s. Būga KSn. l, 36 f.

Avots: ME IV, 464

vàļât (ostli. volióti "hin und her wälzen") Arrasch, C., Jürg., Nötk., Wolm., vâļât ² Dond., vāļât U., Spr., Lenzenhof, Rosenbeck, Serben, -ãju, vāļuôt U., (mit à ) Nitau, (mit à ² ) Vīt., (hin und her) wälzen; "размазывать" Spr.: vāļuo cik gribi slapju ābuoliņu, - bez saules sausa nedabūsi! Vīt. Refl. vāļâtiês U., Spr., Ronneb., (mit à ) Arrasch, C., Jürg., Wolm., (mit â ² ) Dond., Sassm., (mit ã ) Dunika, Pankelhof, Salis, Selg., Siuxt, Widdrisch, vāļuôtiês U., sich wälzen; fig., faulenzen: zirgs vāļājās zâlē Sassm. n. RKr. XVII, 62. es vāļājuos stundu pa gultu Apsk. v. J. 1903, S. 417. (sunīši) vāļuojās un mē̦tājās pa ūdens virsu Latv. visur vālājās daudz kaulu Pas. V, 30 (aus Makašē̦ni). citās meitas kâ liepiņas, tu kâ rumba vāļuojies (Var.: vazājies) BW. 20107, 3. laiskai māršai . . . , kas lē̦nām vāļuojās 3745, 1 var. nu būs vaļa kaidas dienas vāļāties: zaļ[i]s nuospēra muižas kungu, gail[i]s nuocirta saiminīcu 31482, man ir... darīšanās; es nevaru vis tâ vāļuoties Jauns. M. dz. 162. Zu vel̂t "wälzen".

Avots: ME IV, 498

valuôtiês "?": kruogā, stoikas istabā kâ dzē̦rājs valuojas JR. IV, 160. Fehlerhaft für vaļuôtiês?

Avots: ME IV, 463

vinkaļât Edwalen n. U., viñkļât Frauenb., Gramsden, -ãju, vinkļuôt Wid., Jakobshof, (mit iñ ) Frauenb., Katzd., N.-Bartau, Telssen, vinkluot Für. I, viñkuļât Stenden, -ãju, refl. vinklâtiês Kalzenau, vinkluôtiês St., Dobl. n. U. (nach U. "scheint in Livl. unbekannt"), Lettihn, (mit iñ ) Behnen, Behrshof, Grenzhof, Hasenpot, Kurs., Lieven-Behrsen, Mitau, Nikrazen, Pan kelhof, Ruba, Schibbenhof, Schrunden, Swehthof, Telssen, Uozuolnieki, viñ kuļâtiês Stenden, viñkuļuôtiês N.Bartau, die Zeit vertrödeln, den Tag mit Nichtstun verbringen, säumen, zaudern, nachlässig sein, faulenzen, langsam arbeiten: nevinkļuo taču un strādā dušīgāki! Jakobshof. vinkļuo tu man atkal! vai nestrādāsi? N. Bartau. viņš vinkluodams iet pie darba (nicht gern) Für. I. Als ein Kuronismus zu li. vinklùs "munter, rührig", vinkrus "listig" (s. Būga KSn.I, 732), ai. vañcati "geht krumm", vañcayati "weicht aus; täuscht", vaṅkara-ḥ "Flusskrümmung", váṅkri-ḥ "Rippe", mnd. wingeren "sich krüm men", ae. wōh "krumm" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 218).

Avots: ME IV, 600

vinkuļât(iês), vinkuļuôtiês, s. vinkaļât.

Avots: ME IV, 600

vinkuļât(iês), vinkuļuôtiês, s. vinkaļât.

Avots: ME IV, 600

virpuļuôt, vir̂puļuôtiês Segew., wirbeln (intr.), sich wirbelartig drehen: sniegs. smiltis, lapas virpuļuo pa gaisu. nuo sudmalām ūdens virpuļuo balts Apsk. v. J. 1903, S. 400. upēs ūdens virpuļuo Kursiten. krūmiņi virpuļuo, gruozas un šaudās Purap. J. str. 66. virpuļuot pa tas (= dzīves) priekiem A. v. J. 1899, S. 83. bē̦rni nuo kalna vir̂puļuo (wälzen sich) lejā C.

Avots: ME IV, 610

‡ žiebeļuôt(iês), zu erschliessen aus atžiebeļuôtiês.

Avots: EH II, 819

II zīluôt, = zīļuôt III: nezīluoja vaiņadziņu BW. 6019. Refl. -tiês, = zīļuôtiês, sich mit Flitter schmücken: puškuojies, zīluojies! BW. 17092 var.

Avots: ME IV, 733

zvàļâtiês AP., C., Jürg., Nötk., zvãļâtiês Bauske, zvàļâtiês ² Erlaa, Lubn., Meiran, Saikava, Schwanb., zvāļâtiês Vīt., -ãjuôs, zvãļuôt N. - Bartau, zvāļuôtiês Brasche, Dr., V., (mit à ) Nötk., schlingern, schuckeln Brasche, Dr., V., wanken, schwanken; sich wälzen (= vāļâties) Vīt.; "slinki gāzelēties" AP.: laiva zvāļuo (zvāļājas Jürg.) N. - Bartau. ve̦zums zvāļuo ebenda. ve̦zums zvāļājas gan uz vienu, gan uotru pusi, - ka neieliekas tikai grāvī! Vīt. rati pa ežām zvāļājas Bauske. lielās slēpes zvīļuojās un zvāļuojās pa ceļu Janš. 3. burti deja un zvāļājās viņas acu priekšā A. v. J. 1896, S. 817. rumpis zvāļuojas nuo vienas puses uz uotru un krīt zemē Janš. Mežv. ļ. I, 34. zvāļuojuoties iet, watscheln V. viņš gāja zvāļādamies Druva I, 985. dzē̦rājs iedams zvāļuojas Vīt. mēs, visi jūrnieki, ejam... zvāļuodamies Janš. Dzimtene ² III, 233. zvīļuojas un zvāļuojas uz vienu un uotru pusi, it kâ ietu pa līguojuošam laipām 213. viņiem miegs nenāk, bet tâ˙pat tik zvāļuojas aiz gaŗa laika Vīt. Zu zvelt II.

Avots: ME IV, 767