aizdomas
àizduõmas, àizduõmi, gewöhnl. Pl. t., selt. d. Sing.,  Argwohn, Verdacht: aizduomas vēlās, krita uz viņu; radījās, sacēlās aizduomas, ka...  es entstand der Verdacht, dass...; aizduomas sacelt pret...,  erwecken, aizduomas turēt,  hegen, aizduomās, auch aizduomā atstāt. Kača nevarēja panest, ka nevainīgs cilvē̦ks tuop ar aizduomu apvaiņuots Laps. Ievā sacēlās nelabi aizduomi Blaum. *
Avots: ME I, 23, 24
Avots: ME I, 23, 24