žāvot

žāvuôt "?": viņš žavuoja... trīcē̦dams un pie visas miesas raustīdamies Turg. Muižn. per. 54. Refl. -tiês,

1) gähnen
LKVv.;

2) gähnen, klaffen:
durvis žāvuojās līdz eņģēm atvē̦rtas Turg. Muižn. per. 110. vāverīte (d. h., das weibliche Schamglied) žāvuojās BW. 34436.

Avots: ME IV, 798, 799