ūzainis

ũzainis C. "wer Hesen (ūzas) trägt" Spr., Lubn. (in Fest. gewöhnl. von Kindern gesagt): ūzainīti, biksainīti BW. 2922. nu ir ūzainis U., nun hat der Knabe schon Hosen. ūzainĩte, Epitethon des Schafes im VL.: aitiņ[a] mana, ūzainīte, ūzainām kājiņām BW. 7563.

Avots: ME IV, 410