šļūkstinât,

1) fakt, zu šļūkstêt; (mit einem šļūkste̦ns) spritzen
Fest.;

2) hörbar schleppen:
viņš gāja kājas šļũkstinādams Drosth.;

3) hinabgleiten machen:
viņš sāka maisu šļùkslināt ² lejā Warkl.

Avots: ME IV, 78, 79

šļūkstinât,

1): auch A.-Schwanb.

Avots: EH II, 647