šļankāt
šļañkât Gramsden, Iw., Līn., Papendorf, Roop, Serben, Sermus, Smilten, Stenden, Wahnen, šļànkât Jürg., (mit àn 2 ) Adsel, Fest., -ãju,  (eine Flüssigkeit) schütteln Meselau, Wid., (mit "an̂") Nötk.;  (das Gefäss bewegend Wasser) eingiessen (mit añ) PS.;  (beim Tragen einer Flüssigkeit über den Rand des Gefässes) übergiessen (mit añ) Dunika, Wain.;  mit wenig Wasser spülen (mit àn 2 ) Fest.: ūdeni mucā vajaga labi šļankāt uz vienu un uotru galu, kamē̦r visus netīrumus izšļankā Fest. nes uzmanīgāk un nešļankā ūdent ārā! Dunika; "skaluoties, atsisties": ūdens šļànkā 2 gar krastu Adsel. Refl. -tiês,  durch Schütteln in Bewegung geraten (mit àn) Jürg.;  sich (über den Rand des Gefässes) ergiessen (mit añ) Dunika, Libau, Wain.;  bullern V.: alus mucā šļankājas Jürg. Kanklis ūdeņa sadzeras tik daudz, ka šķidrums vē̦de̦rā šļankājas Vidiņš. kâ tu nes: tev jau šļañkājas (Stenden) viss ārā! Wain. Auf d.  schlanken resp.  schlankern beruhend?
Avots: ME IV, 64
Avots: ME IV, 64