I ģē̦da, die Scham, die Blödigkeit: viņam nav ne kauna ne ģē̦das Naud. man jau tīri ģē̦da vienmē̦r tam prasīt parādu Etn. I, 46. Aus li. gė̕da "Schande".

Avots: ME I, 697

II ģē̦da, das Verlangen, die Begierde Nerft; [vgl. ģe̦duot].

Avots: ME I, 697

III ģē̦da "Haufen, Menge": visa ģē̦da atnāca nuo kaimiņiem; riekstu ģē̦da "Nusstraube" Annenburg n. Līg. J.]

Avots: ME I, 697

IV ģē̦da [Telssen], in der Verbindung riẽkstu ģē̦da, der Nusshäher RKr. VIII, 91.

Avots: ME I, 697

‡ IV ģē̦da: riekstu ģẽ̦da auch Dunika.

Avots: EH I, 426

‡ V ģẽ̦da Frauenb., Schimpfname für eine weibliche Person. Wohl nebst ģē̦rda identisch mit dem Taufnamen Ģē̦(r)da; vgl. trīnīte II.

Avots: EH I, 426