čupa
I čupa, čups Mar. n. RKr. XVII, 138, čupiņš BW. 25623, auch wohl čupis St., U.,  der Haufe: pe̦lnu, žagaru č.; čupu čupām,  haufenweise. lapas sabirušas čupu čupām; čupā, vienā čupā,  auf od.  in einem Haufen, zusammen: čūkas ē̦d mierīgi čupā. čupu cūkas,  ein Kartenspiel (Haufenschweinchen).
Avots: ME I, 421
Avots: ME I, 421