zãģis, die Säge; das Instrument zum Schneiden der Kimme Bielenstein Holzb. 321 (mit Abbild.): Sprw. kad zāģi vilks, tad maize būs, Arbeit gibt Brot U., Etn. II, 187. ar zāģīti zāģējiet! BW.1653. - Nebst zãgs, li. zógas und estn. sāg dass. aus mnd. sage.

Avots: ME IV, 695

zãģis: zāģu (Var.: zāģa) dēļu klēti taisu BW. 3489.

Avots: EH II, 802