viñnêt, -u od. -ẽju, -ēju, gewinnen, siegen U.; bewältigen: (kaujuoties) viņš mani nevarēja vinnēt Sonnaxt. nevaru vinnēt ustabu slaucīt (ich kann mit dem Stubenfegen nicht fertigwerden) ebenda. lācis tukšuoja . . . me̦ds truopu, bet nevarēja vinnēt Etn. III, 32. Aus mnd. winnen "erlangen, überwinden".

Avots: ME IV, 600

viñnêt: nu mēs viņus vinnējām Tdz. 58607.

Avots: EH II, 785