vienkocis
viênkuocis,  der Einbaum, ein aus einem Baumstück gefertigtes Gefäss L., U., Gr.-Buschh., Sissegal, Smilt., Warkl., Wessen,  ein solcher Eimer Lis.,  ein solches Honigbehältnis Oberl. n. Bielenstein Holzb. 338, Bers., Laud.,  ein solches Salzbehältnis Oberl. n. Bielenstein Holzb. 339,  ein solches Boot Lubn.: viņš sniķerēja nuo elkšņa gabaliem karuotes un vienkuočus Stāsti Kraukļu kr. 102. māte pielika divus brangus vienkuočus ar me̦du Gr.-Buschh. vienkuoča sile Konv. 1 914; Konv. 2 1787. vienkuoča laiva.
Avots: ME IV, 660
Avots: ME IV, 660