vīlēt
I vìlêt,
1): vīli vīlē̦dama BW. 7364. (kre̦klu) ne ar vīli nevīlēju 7369; ‡
2) "sapļaut (rudzus) ar re̦zgaļiem uz augšu" (mit î 2 ) Iw.; ‡
3) vîlē̦ts 2 rausis Pussen "rausis, kam mīkla bijusi izveiduota kâ šķīvis (ar plānām, atlocītām, atvīlē̦tām malām), kuo piepilda ar mīkstu kartupeļu un burkānu masu."
Avots: EH II, 792
1): vīli vīlē̦dama BW. 7364. (kre̦klu) ne ar vīli nevīlēju 7369; ‡
2) "sapļaut (rudzus) ar re̦zgaļiem uz augšu" (mit î 2 ) Iw.; ‡
3) vîlē̦ts 2 rausis Pussen "rausis, kam mīkla bijusi izveiduota kâ šķīvis (ar plānām, atlocītām, atvīlē̦tām malām), kuo piepilda ar mīkstu kartupeļu un burkānu masu."
Avots: EH II, 792
vīlēt
II vĩlêt, -ẽju, feilen: zāģi. Figürlich: saimniece vĩlē (schilt, macht Vorwürfe) kalpuoni visu cauru dienu Bauske. Aus mnd. vilen.
Avots: ME IV, 639
Avots: ME IV, 639
vīlēt
II vĩlêt, Refl. -tiês, mit dem Feilen beschäftigt sein (?): žīds ar vīli, ve̦lns ar zāģi - abi divi vīlējās Tdz. 55262. ‡ zāģa vīlē̦tājs Frauenb.; ein gewisser Waldvogel, dessen Gesang im Winter an die Laute erinnert, die beim Feilen einer Säge entstehen.
Avots: EH II, 793
Avots: EH II, 793