uzbaidît,

1) aufschrecken
(tr.) Wid.; schreckend aufwecken: suns uzbaidzja zaki. uzbaidīt nuo miega;

2) (auf jem. od. etwas) aufschrecken:
dzinejs uzbaidīja medniekam zaķi virsū;

3) "pabaidīt": uzbaidi viņu drusku!

Avots: ME IV, 316

uzbaidît,

1): suns uzbaĩdīja cīrulīti nuo pērkļa augšā Seyershof.

Avots: EH II, 717