triņât, -ãju, eine Zeitlang (leicht) reiben Fehgen, Golg., N.-Schwanb.: mūsa triņa ar kājām spārnus AP. luops triņa galvu gar kādu priekšme̦tu N.-Peb. Pēterītis aiz priekiem triņāja ruokas gar biksītem Vīt. 40. Refl. -tiês, sich eine Zeitlang (leicht) reiben: pienāk incis ap kājām triņādamies Vīt. 40. bē̦rni triņājas pa suolu N.-Peb. Nebst li. trỹnioti "mehrfach ein wenig reiben" Zu trĩt.

Avots: ME IV, 238

triņât: netriņā tu pirkstus gar mani! Frauenb.

Avots: EH II, 695