tielīgs
tielîgs 2 Bers., Gr.-Buschh.;  zänkisch Grosdohn n. Etn. I, 137,  rechthaberisch Wid., Alksnis-Zundulis, Bers.,  hartnäckig Spr., Bers.,  eigensinnig Spr., Wid.: tielīgs cilvē̦ks. tik pārgudrs un tielīgs, ka sevi tur par pašu gudrākuo Krilova pas. 76.
Avots: ME IV, 210
Avots: ME IV, 210