I tûcinât Vīt., tūcēt L., fakt. zu tûkt, schwellen lassen, machen: cik ilgi tu auguoni tūcināsi? dur vaļā! Vīt. ikdienība, kas miesu tūcina, bet garu kre̦mt Juris Brasa 425.

Avots: ME IV, 278

II tūcinât, s. tūcît.

Avots: ME IV, 278

III tùcinât ² Meiran, = ducinât I: pē̦rkuons tālumā tūcina Meiran.

Avots: ME IV, 278