sīcināt
I sīcinât, tr., freqn. zu 
sîkt,  summen: vai tiešām bēŗu dziesmu duobjām skaņām sīcini? MWM. X, 214;  
summen lassen (mit 
ì 2 ) Golg., Saikava.
Avots: ME III, 
851 
sīcināt
II sîcinât 2 Karls., tr.,  
verkleinern Warkl.: 
saimnieks sāk pusdienas sîcināt C., Saikava;  
"hungern lassen" Warkl. Refl. 
-tiês,  kleinlich, knauserig sein Nötk., N.-Autz.
Avots: ME III, 
851 
sīcināt
II sîcinât 2 :  
jem. "klein" nennen: sīku mani sīce̦nāja, mazu mani maze̦nāja; tādēļ sīka, tādēļ maza, ka nebija pūriņā BW. 7850.
Avots: EH II, 
491