suits
I suĩts, Adv. suit, schwer: suits darbs, tas viņam bija par suit AP., gana dzīve suita Kaudz. Las. grām.
Avots: ME III, 1116
Avots: ME III, 1116
suits
I suĩts: konservātuorijā ... gājis diezgan suiti Austriņš Raksti V, 63; Kompar. suĩtāk AP. "grūtāk": slinkumu tā neieredzēja ne acu galā, un tālab dažreiz ve̦ctē̦vam iznāca var˙būt drusku s. (od. zu suits II?) Austriņš Raksti VII, 364.
Avots: EH II, 600
Avots: EH II, 600
suits
II suits U., suišs L., St., überflüssig; Adv. suiti L., suiši St., überflüssig, zuviel: izbailēs liekusies suiti (zu sehr?) pakaļ LP. VI, 829; Komparativ suitâk,
a) mehr
Ramkau: es vēl suitāk gribu;
b) (mit ùi 2 ) Wallhof, zuviel:
vairāk sivē̦nam nav jāduod; ka netiek suitāk Wallhof. rijnieks kartupeļus nuo krāsns vilkdams saka:"dažiem ir ticis suitāk (= tie ir sade̦guši)" AP. Subst. suitums, der Überfluss, die Fülle L., St., U., (in Livl.) hiag. IV, 2, 149: nelūdzuos suitumu, nedz lieku bagātību Vidzemes dziesmu grām. v. J. 1809, No 83, 2. nāks... bada gadi, tad taps tas suitums... aizmirsts Glück I Mos. 41, 30, vārdu suitums Kundz. Kronv. 104. ļaužu suĩtums (Menge) Bershof. mums suitums vāju rakstnieku Laube. Adverbial: cūkas luopu... suĩtumis (instr. pl.; reichlich) Janš. Dzimtene V, 113; suitums "daudz" Hasenpot. Dürfte am ehesten nebst li. suitis "reichlich" (bei Geitler Lit. Stud. 113) und apr. zuit "genug" auf slav. sytъ "satt" (woher sùits 2 Golg., satt) beruhen, s. Trautmann Apr. Spr. 466. Das liv. søit "überflüssig" (vgl. Thomsen Beröringer 279 f.) dürfte, zumal es im Finnischen isoliert zu sein scheint, eher aus dem Le. stammen als umgekehrt.
Avots: ME III, 1116
a) mehr
Ramkau: es vēl suitāk gribu;
b) (mit ùi 2 ) Wallhof, zuviel:
vairāk sivē̦nam nav jāduod; ka netiek suitāk Wallhof. rijnieks kartupeļus nuo krāsns vilkdams saka:"dažiem ir ticis suitāk (= tie ir sade̦guši)" AP. Subst. suitums, der Überfluss, die Fülle L., St., U., (in Livl.) hiag. IV, 2, 149: nelūdzuos suitumu, nedz lieku bagātību Vidzemes dziesmu grām. v. J. 1809, No 83, 2. nāks... bada gadi, tad taps tas suitums... aizmirsts Glück I Mos. 41, 30, vārdu suitums Kundz. Kronv. 104. ļaužu suĩtums (Menge) Bershof. mums suitums vāju rakstnieku Laube. Adverbial: cūkas luopu... suĩtumis (instr. pl.; reichlich) Janš. Dzimtene V, 113; suitums "daudz" Hasenpot. Dürfte am ehesten nebst li. suitis "reichlich" (bei Geitler Lit. Stud. 113) und apr. zuit "genug" auf slav. sytъ "satt" (woher sùits 2 Golg., satt) beruhen, s. Trautmann Apr. Spr. 466. Das liv. søit "überflüssig" (vgl. Thomsen Beröringer 279 f.) dürfte, zumal es im Finnischen isoliert zu sein scheint, eher aus dem Le. stammen als umgekehrt.
Avots: ME III, 1116
suits
II suits: tie taču tavam tē̦vam visi maksā muitu un, es ce̦ru, pie tam vēl tādu labu suitu (reichlich) Blaum. Raksti VIII4 (1937), 195. - Kompar. suitâk, b): auch (mit ùi 2 ) Meselau; tâ strādājuot viņam būs s. ("pārāk, grūtāk") ticis PV. strādā ar mē̦ru, ka nepadaries sev s˙! PV.
Avots: EH II, 600
Avots: EH II, 600