stūdît, -u, -ĩju, = stuidît 2: sunīt[i]s rēja rejamuo, es pastūdu stūdāmuo (Var. pastuidu stuidāmo, parīdu rīdāmuo); jau es zinu stūdīdama, nenāks mani bāleliņi BW. 14461, 4 var.; = rãt (schelten) Schibbenhf (mit ũ ). Zu studît?

Avots: ME III, 1108

stūdît, ‡

2) "lesen lehren"
(mit ũ ) Neuhausen.

Avots: EH II, 597