stiguonis Wid., stiguons L., stigūnis Nerft, eine einschiessende Steile: bija briesmīgs stiguons. vietām bija dūņu pieslīguši grāvji... Jauns.

Avots: ME III, 1066

stiguonis: lielceļa stiguoni (acc. s.) Jauns. Raksti IV, 30.

Avots: EH II, 578