stiepināt

stìepinât Nötk., (mit ìe ² ) Lubn., in die Länge dehnen: tautiet[i]s mani dzītin dzina...; stiepin[i], dievs, man kājiņu, klupin[i] tautas kumeliņu! BW. 22656; stiêpinât ² "(ein verrenktes Glied) wiederholt (zurecht) recken" Bauske.

Avots: ME III, 1079